Publicēts: 19.03.2020.

Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnes 2011. – 2017. gadam

Informatīvais ziņojums par stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma
 ietekmi uz pieņemtajām Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnēm
2011.-2017.gadam

Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnes 2011.-2017.gadam (turpmāk – Pamatnostādnes) ir apstiprinātas 2011.gada 20.aprīlī ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.169 „Par Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnēm 2011.-2017.gadam”. Pamatnostādnes ir vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments, viens no Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas "Latvija 2030" īstenošanas soļiem - starpnozaru politikas dokuments, kas jāņem vērā, gatavojot piekrastes pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, kā arī ar piekrastes attīstību saistīto nozaru politikas un valsts vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentus. Piekrastes telpiskās attīstības politikas mērķis – ekonomiski aktīva, daudzfunkcionāla telpa, kurā klimata pārmaiņu ietekme tiek mazināta ar kvalitatīvas infrastruktūras izveidi un tiek īstenota laba pārvaldība. Lai īstenotu Pamatnostādņu politikas mērķi, ir noteikti divi galvenie realizācijas rīcības virzieni: kvalitatīvas piekrastes infrastruktūras izveidošana un piekrastes pārvaldības uzlabošana. Pamatnostādnes paredz uzdevumus un pasākumus, kas veicami no 2011.gada līdz 2017.gadam.

Atbilstoši likumam „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” un 2004.gada 23.marta Ministru kabineta noteikumiem Nr.157 „Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums”, Pamatnostādnēm jāveic stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums (turpmāk – stratēģiskais novērtējums). Minētā novērtējuma mērķis ir novērtēt, novērst vai samazināt Pamatnostādņu iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz vidi, apkopojot un publiskojot informāciju un sekmējot nepieciešamās izmaiņas tajās. Pamatnostādņu stratēģiskā novērtējuma vides pārskata un Pamatnostādņu sabiedriskās apspriešanas noritēja vienlaikus no 2010.gada 29.aprīļa līdz 7.jūnijam.

Šajā informatīvajā ziņojumā izklāstīts, kā apstiprinātajās Pamatnostādnēs iekļautas stratēģiskā novērtējuma laikā gūtās atziņas.

Kā Pamatnostādnēs integrēti vides apsvērumi?

Pamatnostādnes izstrādātas atbilstoši 2009.gada 13.oktobra Ministru kabineta noteikumiem Nr.1178 „Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi”. Tās sniedz pārskatu par esošo situāciju un problēmām Baltijas jūras piekrastē, definē piekrastes vērtību nacionālā līmenī, izvirza piekrastes telpiskās attīstības politikas mērķi, nosaka politikas principus un rīcības politiku, kas jāievēro, plānojot un realizējot dažādas aktivitātes, t.sk. attīstības projektus nacionālā, reģionālā un vietējā mērogā. Pamatnostādnēs paredzētie uzdevumi un pasākumi neparedz rīcības, kuras varētu radīt tiešu negatīvu ietekmi uz Eiropas nozīmes aizsargājamām dabas teritorijām (Natura 2000) vai citu valstu teritoriju.

Pamatnostādņu ietvaros netiek plānoti konkrēti investīciju projekti, tādējādi uzdevumu un rīcību ietekmes novērtējums ir vispārīgs un nav attiecināms uz konkrētām teritorijām. Pamatnostādņu īstenošanas instrumenti paredz uzdevumus un rīcības, kas saistīti ar valsts un nozaru politikas plānošanu, kā arī vietējo pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādi un normatīvā regulējuma pilnveidošanu, tāpēc pārsvarā tajās paredzētajām darbībām nav tiešas ietekmes uz vidi. Tiešās ietekmes saistāmas ar piekrastes infrastruktūras projektu īstenošanu, kas var ietekmēt tuvējo virszemes ūdensobjektu ūdens kvalitāti, pazemes ūdens kvalitāti un līmeni, tāpēc Pamatnostādnēs ietverti nosacījumi, kas saistīti ar infrastruktūras objektu izbūvi un eroziju ierobežojošo pasākumu realizāciju, nodrošinot piekrastes vienotā dabas un kultūras mantojuma saglabāšanu. Netieša ietekme saistīta ar tūristu un iedzīvotāju skaita pieaugumu, attīstot teritoriju.

Kā ņemts vērā vides pārskats, izteiktie atzinumi, sabiedriskās apspriešanas rezultāti?

Pamatnostādņu un Vides pārskata sabiedriskā apspriešana notika no 2010.gada 29.aprīļa līdz 7.jūnijam, kad iedzīvotāji varēja iepazīties ar Vides pārskata un Pamatnostādņu projektiem. Papildus tam 2008.gada 29.augustā un 2009.gada 22.maijā tika organizētas diskusijas ar dažādu nozaru speciālistiem, pašvaldību un sabiedrības pārstāvjiem un 2009.gada 18.martā seminārs, kurā piedalījās Kurzemes plānošanas reģions, Rīgas plānošanas reģions un piekrastes pašvaldību pārstāvji. Paralēli diskusijām un semināriem notika konsultācijas ar valsts institūcijām un sabiedriskajām organizācijām, un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas mājas lapā internetā 2009.gada pavasarī tika izveidota diskusiju vietne par piekrastes attīstības jautājumiem. Pamatnostādņu izstrādei ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra 2009.gada 10.septembra rīkojumu Nr.2-02/311 tika izveidota starpinstitūciju darba grupa, kurā tika iekļauti pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Tūrisma attīstības valsts aģentūras, Satiksmes ministrijas, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, Kurzemes plānošanas reģiona, Rīgas plānošanas reģiona, Zemkopības ministrijas, Vides ministrijas, Valsts meža dienesta, Dabas aizsardzības pārvaldes Slīteres un Ķemeru nacionālo parku administrācijām, Dabas aizsardzības pārvaldes Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācijas, Liepājas, Ventspils, Jūrmalas pilsētas, Salacgrīvas un Ventspils novadu domēm, Latvijas Hidroekoloģijas institūta, Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Biznesa augstskolas „Turība”, Latvijas Arhitektu savienības, Vides konsultatīvās padomes, Biedrības "Latvijas teritoriālplānotāju asociācija", Latvijas lauku tūrisma asociācijas „Lauku ceļotājs”, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienības, SIA „Grupa 93”, SIA „Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centrs”.

Informācija par saņemtajiem komentāriem un atzinumiem par Pamatnostādnēm un Vides pārskatu, kā arī par veiktajiem precizējumiem ir apkopota un pieejama Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) mājas lapā www.varam.gov.lv. Apkopojot būtiskākās izmaiņas, var secināt, ka izdarīti redakcionāli precizējumi, mainīti un precizēti Pamatnostādnēs uzstādītie uzdevumi un pasākumi, papildināta informācija par finanšu instrumentiem un esošo situāciju.

Izraudzītā risinājuma pamatojums

Pamatnostādņu izstrādes gaitā bija jāizvērtē, kādi uzdevumi un pasākumi būtu vispiemērotākie, ekonomiski izdevīgākie un visefektīvākie izvirzītā mērķa sasniegšanai. Turklāt uzdevumi un pasākumi tika apspriesti ar to potenciālajiem īstenotājiem, pārbaudot to atbilstību reālajām vajadzībām un iespējām. Tādējādi var uzskatīt, ka piedāvātie pasākumi ir labākā alternatīva arī ietekmes uz vidi samazināšanai. Īstenojot Pamatnostādnēs paredzētos uzdevumus un pasākumus, būs jāņem vērā arī Eiropas Savienības un Latvijas normatīvu prasības.

Neieviešot Pamatnostādnēs paredzētos uzdevumus un pasākumus, nākotnē iespējama piekrastes telpas degradācija, neefektīva piekrastes resursu, dabas un kultūras mantojuma izmantošana un attīstība.

Pasākumi monitoringa veikšanai, t.sk. monitoringa ziņojuma iesniegšanas termiņi

Lai nodrošinātu Pamatnostādņu ieviešanas monitoringu un pārskatu par sasniegto, ir paredzēts:

1)     līdz 2014.gada 1.jūnijam – izstrādāt informatīvo ziņojumu par pamatnostādņu īstenošanas gaitu 2011.-2013.gadā un, ja nepieciešams, priekšlikumus pamatnostādņu aktualizēšanai;

2)     līdz 2018.gada 1.jūnijam – izstrādāt pamatnostādņu īstenošanas ex-post novērtējumu, kā arī priekšlikumus rīcībai pēc pamatnostādņu darbības laika beigām.

Vides pārraudzības valsts birojs ir uzdevis veikt Pamatnostādņu realizācijas novērtējumu, izmantojot valsts vides monitoringa un citus pieejamos datus, un vismaz vienu reizi plānošanas periodā (2016.gadā) izstrādāt monitoringa ziņojumu un iesniegt Vides pārraudzības valsts birojā.

Par Pamatnostādņu īstenošanu atbildīga ir VARAM. Pārskati par pamatnostādnēs noteikto politikas ieviešanas instrumentu, rīcības plānojumā noteikto pasākumu īstenošanu 2011.-2013.gadā un pamatnostādņu īstenošanu kopumā, kā arī priekšlikumi pamatnostādņu aktualizēšanai un rīcībai pēc pamatnostādņu darbības laika beigām tiks sagatavoti sadarbībā ar pamatnostādņu īstenošanā iesaistītajām institūcijām un piekrastes pašvaldībām.