Atkritumu apsaimniekošanu Latvijā nosaka Atkritumu apsaimniekošanas likums, kā un no tā izrietošie Ministru kabineta noteikumi un ieteikumi.

Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumam atkritumu iedala:

  1. bīstamie atkritumi – atkritumi, kuriem piemīt viena vai vairākas īpašības, kas padara tos bīstamus cilvēku dzīvībai un veselībai, videi, kā arī personu mantai, un kuri atbilst atkritumu klasifikatorā noteiktajām bīstamo atkritumu kategorijām;
  2. sadzīves atkritumi – visi pārējie atkritumi, kuri netiek klasificēti kā bīstamie atkritumi.

Atkritumu apsaimniekošanas likuma 12. pantā ir noteikts, ka, atkritumu savākšana, šķirošana, uzkrāšana, uzglabāšana, pārkraušana, apglabāšana vai pārstrāde ir atļauta tikai tam paredzētajās vietās.

Latvijā par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu savā administratīvajā teritorijā ir atbildīgas pašvaldības. Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likumu pašvaldības:

  • organizē sadzīves atkritumu, to skaitā sadzīvē radušos bīstamo atkritumu, apsaimniekošanu atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas valsts un reģionālajiem plāniem savā administratīvajā teritorijā;
  • izdod saistošus noteikumus, kas reglamentē sadzīves atkritumu apsaimniekošanu savā administratīvajā teritorijā, savas administratīvās teritorijas dalījumu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonās, prasības atkritumu savākšanai, pārvadāšanai, pārkraušanai un uzglabāšanai, kā arī kārtību, kādā veicami maksājumi par šo atkritumu apsaimniekošanu;
  • organizē atkritumu dalītu vākšanu savā administratīvajā teritorijā.

    Latvijā par bīstamo atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu un koordinēšanu ir atbildīga valsts. Bīstamo atkritumu pārvaldības funkcijas atbilstoši noslēgtajam atsevišķu pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgumam pilda VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (LVĢMC). LVĢMC deleģētais uzdevums ir nodrošināt bīstamo atkritumu pārstrādes valsts objektu, sadedzināšanas iekārtu, poligonu un citu infrastruktūras valsts objektu, kā arī radioaktīvo atkritumu un kodolobjektu drošu apsaimniekošanu.

    www.atkritumi.lv (Rīgas pilsētas un Rīgas rajons)
    www.bapa.gov.lv (Bīstamo atkritumu pārvaldības valsts aģentūra)
    www.lasa.lv (Latvijas Atkritumu saimniecības asociācija)
    www.lasua.lv (Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija)

    Atkritumu dalītā vākšana Latvijas likumdošanā tiek sekmēta ar dabas resursu nodokļa (turpmāk – DRN) atbrīvojumu piešķiršanu par videi kaitīgām precēm un iepakojumu. Sistēmas pozitīvās puses ir tās, ka atkritumu apsaimniekotājs saņemot minēto atbrīvojumu no DRN uzņemas pienākumu zināmu apjomu tirgū novietoto videi kaitīgo preču (turpmāk – VKP) pēc nolietošanas savākt atpakaļ un reģenerēt. Caur šīm sistēmām tiek popularizēta atkritumu šķirošana, ieviesti arvien vairāk dalīto atkritumu pieņemšanas punkti. Tā piemēram pamatojoties uz lielo VKP atkritumu apsaimniekotāju (AS „Latvijas Zaļais punkts”, SIA „Zaļā Josta”, SIA „Zaļais Centrs”, AS „Latvijas Zaļais elektrons”, SIA „Latvijas Elektrotehnikas Apsaimniekošana” u.c.) iesniegtajiem auditētajiem pārskatiem 2007.gadā tika atpakaļ savākts 1,6 kg elektrisko un elektronisko atkritumu uz vienu iedzīvotāju un 1,5 kg elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi uz vienu iedzīvotāju tiek pārstrādāti.

    Sīkāka informācija par normatīvajiem aktiem atkritumu apsaimniekošanas jomā pieejama likumdošanas sadaļā.