Gaisa piesārņojumu mazinošu pasākumu īstenošana, uzlabojot mājsaimniecību siltumapgādes sistēmas

Infografika - pieejamās atbalsta programmas mājsaimniecībām. 

Mērķis ir atbalstīt un veicināt veco un neefektīvo apkures iekārtu (biomasas, ogļu un kūdras apkures iekārtu) nomaiņu pilsētās, lai samazinātu to radīto negatīvo ietekmi uz gaisa kvalitāti un sabiedrības veselību. Programmas īstenošanas laikā tiks sniegta iespēja arī atjaunot, pārbūvēt vai izbūvēt apkures sistēmas un uzstādīt saules paneļus.  

Projektus var iesniegt mājokļu īpašnieki: 

• Fiziska persona vai tās pilnvarota persona; 

• Privāto tiesību juridiska persona vai tās pilnvarota persona; 

• Kopīpašnieku vai vairāku īpašnieku pilnvarota persona, t.sk. dzīvojamās mājas pārvaldnieks. 

Projektu īsteno dzīvojamā mājā: 

• viena dzīvokļa mājas (kods 11100102; 11100103); 

• divu dzīvokļu mājas (kods 11210101); 

• triju vai vairāku dzīvokļu mājas (kods 11220101; 11220102; 11220103). 

Atbalsts paredzēts ekspluatācijā nodotām mājām (ēka nodota ekspluatācijā vismaz septiņus gadus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas dienas un pastāvīgi ekspluatēta vismaz pēdējos trijos gados). 

Dzīvojamās mājas kopējā lietderīgā platība pārsniedz 50 m2. 

Dzīvojamās mājas siltumenerģijas jaudas pieprasījums ir līdz 50 kW (parasti ne lielākas ēkas kā 8 – 12 dzīvokļu, divstāvu vai triju stāvu mājas). 

Dzīvojamās māja atbilst apkures patēriņa E klasei vai efektīvākai klasei. 

Projektu var īstenot vienā dzīvokļa īpašumā vai vairākos dzīvokļa īpašumos, neaptverot visus dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašumus, ja projekta ietvaros katram dzīvokļa īpašumam tiek nodrošināts individuāls siltumapgādes risinājums un pilnvarotā persona nodrošina dzīvojamās mājas īpašnieku saskaņojumus par dzīvojamās mājas siltumapgādes risinājuma ieviešanu. 

Atbalsta ietvaros pamatā iekārtas ir paredzēts uzstādīt dzīvojamā mājā vai dzīvokļa īpašumā.= Tomēr ir pieļaujami izņēmumi, kad iekārtas var tikt uzstādītas uz dzīvojamās mājas īpašnieku īpašumā esošās zemes vai palīgēkām, ja projekta iesniegumam tiek pievienots projekta iesniedzēja vai pilnvarotās personas argumentēts pamatojums un apliecinājums, ka iekārtu saražotā enerģija tiks izmantota tikai dzīvojamā mājā, kas pieteikta atbalstam vai ja, elektroenerģijas ražošanas iekārtas uzstādīšanas gadījumā, tiks nodrošināta dzīvojamās mājas saražotās elektroenerģijas pašpatēriņš vismaz 80 % apmērā.

 Iekārtām ir jābūt uzstādītām projekta iesniegumā norādītajā dzīvojamā mājā vai dzīvokļa īpašumā. Tomēr ir pieļaujami izņēmumi, sniedzot attiecīgu argumentētu pamatojumu, ka iekārtas tiek uzstādītas uz dzīvojamās mājas īpašnieku īpašumā esošās zemes vai palīgēkām pēc iespējas tuvāk dzīvojamai mājai vai dzīvokļa īpašumam. Attiecīgu argumentētu pamatojumu apliecina projekta iesniedzējs. Pamatojumā norāda, kādēļ iekārtas nav iespējams uzstādīt dzīvojamā mājā, vai arī sniedz detalizētu, izsekojamu un pierādāmu tehnisko apstākļu raksturojumu, kas apliecina, ka izvēlētās iekārtas atrašanās vieta nodrošinās lielāku efektivitāti vai citus labākus apstākļus. Ja nepieciešams, argumentētu pamatojumu var sagatavot arī atbilstošas jomas būvspeciālists vai iekārtu ražotājs/izplatītājs vai uzstādītājs. Vienlaikus ir iekārtu saražotā enerģija tiks izmantota tikai dzīvojamā mājā, kas pieteikta atbalstam.

Ja projekta īstenošanas pasākumi tiek veikti viena dzīvokļa, divu, trīs un vairāk dzīvokļu mājā, kur kāds no dzīvokļu īpašniekiem dzīvoklī veic saimniecisko darbību un pretendē uz atbalstu, kas kvalificējas kā komercdarbības atbalsts, tad atbalstu attiecināmo darbību izmaksu segšanai sniedz saskaņā ar Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (ES Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352) (turpmāk – regula Nr. 1407/2013) un normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību.

Ja projekts ieviešanas vai projekta pēcuzraudzības periodā dzīvojamā mājā tiek uzsākta saimnieciskā darbība, tad de minimis atbalsts piemērojams atbilstoši iepriekš minētajam, savukārt, ja tas nav iespējams, dzīvokļa īpašnieks sadarbības iestādei atmaksā saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu vai arī dzīvokļa vai dzīvojamās mājas īpašnieks nodrošina, ka piecus gadus pēc atbalsta saņemšanas mājā vai dzīvoklī netiks veikta saimnieciskā darbība.

Par saimniecisko darbību nav uzskatāma un nepiemēro de minimis nosacījumus:

• dzīvojamā mājā esošo pašvaldībām piederošo neprivatizēto dzīvokļu izīrēšana;
• īres tiesisko attiecību uzsākšana vai dzīvokļu uzturēšana, lai tos izīrētu atbilstoši likumam "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", izņemot, ja telpas tiek izīrētas saimnieciskās darbības veikšanai;
• komersanta, biedrības vai nodibinājuma juridiskās adreses reģistrācija dzīvojamā mājā, ievērojot nosacījumu, ka dzīvokļa īpašumā ir reģistrēts tikai viens no minētajiem tiesību subjektiem un netiek veikta nekāda ar komersantu, biedrību vai nodibinājumu mērķiem saistīta darbība;
• darbība, kas neietekmē tirdzniecību un neizkropļo konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū – tiek veikta mājražošana, amatniecība, tautas lietišķās daiļrades nodarbes, kas orientētas tikai uz vietējo tirgu.

Projekta ietvaros de minimis atbalstu pieškir, ja:

• Dzīvokļa vai dzīvojamās mājas īpašniekam de minimis atbalsts triju fiskālo gadu periodā nepārsniedz 200 000 euro;

Tiek ievēroti regulas Nr. 1407/2013 1. panta 1. punktā minētie nozaru un darbības ierobežojumi. Ja dzīvokļa īpašnieks veic saimniecisko darbību nozarēs, kas norādītas minētajā punktā, tam jānodrošina, ka darbības vai izmaksas tiek nošķirtas, lai darbības nozarēs, kuras ir izslēgtas no šīs regulas darbības jomas, negūtu labumu no de minimis atbalsta.

Jā, atbalsta programmas mērķauditorija ir novadu pilsētu un valstspilsētu (prioritāri - Rīga, Liepāja un Rēzekne, jo šajās valstspilsētās konstatēti gaisa piesārņojuma normatīvu robežlielumu pārsniegumi) iedzīvotāji. 

Atbalstāmās jaunizveidojamās apkures iekārtas vai risinājumi ir šādi: 

• Pieslēgums centralizētajai siltumapgādes sistēmai; 

• Gaiss-ūdens siltumsūknis; 

• Zeme-ūdens siltumsūknis; 

• Ūdens-ūdens siltumsūknis;

• Elektriskās apkures avoti (gaiss-gaiss siltumsūknis); 

• Granulu katls. 

* iekļaujot arī kombinētos granulu un malkas katlus, kas ir atbilstoši noteikumu projektā izvirzītajām tehniskajām prasībām 

Investīcijas var tikt papildinātas ar: 

• Pieslēgums centralizētajai siltumapgādes sistēmai ar apkures sadales sistēmas ar sildelementiem un/vai karstā ūdens sadales sistēmas pilnīgu atjaunošanu, pārbūvi vai izveidi; 

• Granulu katlu un siltumnsūķnu iegāde ar apkures sistēmu ar sildelemntiem (piemēram, radiatori) atjaunošanu, pārbūvi vai izveidi (izņemti gaiss-gaiss tipa siltumsūkņus);

• Granulu katlu un siltumnsūķnu iegāde ar saules paneļu uzstādīšanu ar pieslēgumu elektrotīkliem, tai skaitā pieslēguma elektrotīkliem jaudas palielināšanai, ja tas atbilstoši uzstādāmajai tehnoloģijai ir nepieciešams. 

Projektos nav atbalstāmas darbības, ja uzstādāmās iekārtas nespēj gada laikā pilnā apjomā nodrošināt dzīvojamās mājas vai uz projektu attiecināmo dzīvokļu īpašumu nepieciešamo siltumapgādi. 

Finansējums tiks piešķirts vairākās atlases kārtās (uzsaukumos). Pirmo plānots izsludināt 2023. gada 2. ceturksnī, līgumu noslēgšanu nodrošinot 2023. gada vasarā/rudenī un daļu no projektiem īstenojot 2023. gada beigās. Tiek paredzēts, ka katrs nākamais uzsaukums tiek izsludināts ne agrāk kā divus mēnešus pēc iepriekšējā uzsaukuma izsludināšanas. Ceturtais uzsaukums tiek izsludināts pēc visu pirmā, otrā un trešā uzsaukuma projektu izvērtēšanas, bet ne vēlāk kā 2024. gada 1. martā 

Projekti jāīsteno 24 mēnešu laikā no līguma ar CFLA noslēgšanas dienas, bet ne vēlāk kā līdz 2025. gada 31. decembrim. 

Projekti atlasi organizēs Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk – CFLA). Projekti būs jāiesniedz Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā. 

https://projekti.cfla.gov.lv/Login/Index?ReturnUrl=https://kpvis.cfla.gov.lv/  

Lai pretendētu uz atbalstu, ir jāveic šādi soļi: 

1. Ir jāsagatavo informācija par dzīvojamās mājas siltumapgādes un energoapgādes patēriņu, kā arī jāveic esošās siltumapgādes sistēmas fotofiksācija; 

2. Jāsaprot, uz kādu apkures veidu tiks veikta nomaiņa, sagatavojot plānotās siltumapgādes sistēmas ražotāja vai izplatītāja iekārtas aprakstu ar tās parametriem un veicamajām darbībām uzstādīšanai (Metodika pieejama: šeit); 

3. Ja projektu plānots īstenot daudzdzīvokļu mājā, jāsagatavo dzīvokļu īpašnieku saskaņojumi projekta veikšanai; 

4. Jāiesniedz projekta iesniegumu veidlapa un tās pielikumi (tostarp 1., 2. un 3. (ja attiecināms) solī minētie dati) CFLA ; 

5. jāiesniedz citi apliecinoši dokumenti, kas tiks noteikti projektu iesniegumu atlases nolikumā. 

Papildu informāciju aicinām skatīt CFLA mājas lapā.  

Projekta iesnieguma iesniegšana negarantē tā apstiprināšanu. Visi iesniegtie projekti uzsaukumā tiks vērtēti savā starpā. Ja projekts tiek apstiprināts, tiek noslēgts līgums par tā īstenošanu un  pēc iekārtu uzstādīšanas tiks veikta apmaksa.

Visa informācija par pieteikšanos uz iesniedzamajiem dokumentiem pieejama CFLA mājaslapas sadaļā projektu atlases. 

Visus neskaidros jautājumus var uzdot e-pastā: silti@cfla.gov.lv vai zvanot +371 24002700. 

Jā.  

• 1.uzsaukums – pieslēgumi centralizētajai siltumapgādes sistēmai (3 milj. EUR), atbalsta likme – 95%; 

• 2.uzsaukums – siltumsūkņu (izņemot gaiss – gaiss tipa) iegāde un uzstādīšana (3 milj. EUR), atbalsta likme – 85% 

• 3.uzsaukums – biomasas apkures katlu (granulu kurināmajam) iegāde un uzstādīšanai (3 milj. EUR), atbalsta likme – 70% 

• 4.uzsaukums – atbalsts gaiss – gaiss tipa siltumsūkņu un visu iepriekšminēto tehnoloģiju ierīkošanai (atlikums no finansējuma un pārējiem uzsaukumiem (>3 milj. EUR), atbalsta likme – 50 - 95% (atkarīgs no iekārtas veida). 

Atbalsta likmes variēs no 50-95%: 

• pieslēguma centralizētajai siltumapgādes sistēmai izveidošana ar atbalsta likmi 95 %; 

• siltumsūkņu zeme-ūdens, gaiss-ūdens un ūdens-ūdens uzstādīšana ar atbalsta likmi 85 %;; 

• koksnes biomasas katla, kas piemērots granulu kurināmajam, uzstādīšana ar atbalsta likmi 70%; 

• siltumsūkņa gaiss-gaiss uzstādīšana ar atbalsta likmi 50%. 

Projektus var iesniegt mazo daudzdzīvokļu ēku īpašnieki, kur ēkas siltumenerģijas jaudas pieprasījums ir līdz 50 kW (indikatīvi ne lielākas ēkas kā 8 – 12 dzīvokļu, divstāvu vai triju stāvu mājas) 

Ja kādu iemeslu dēļ projekta īstenošanu vai projekta iesniegšanu nevar nodrošināt dzīvojamās mājas īpašnieks, noteikumu projekts paredz iespējas projekta iesniegumu iesniegt pilnvarotajai personai, tai skaitā daudzdzīvokļu ēku gadījumos, projektu iesniedz un īsteno dzīvojamās mājas pārvaldnieks. 

Par vienu dzīvojamo māju var īstenot tikai vienu projektu. Ja personas īpašumā ir vairākas dzīvojamās mājas, projekta iesniedzējs (īpašnieks vai pilnvarotā persona) var iesniegt tikai vienu projekta iesniegumu par vienu dzīvojamo māju, kurai attiecīgā persona ir vienīgais īpašnieks. Pilnvarotā persona var iesniegt neierobežotu projektu iesniegumu skaitu par dzīvojamām mājām, kas pieder vairākiem īpašniekiem. 

Indikatīvi (pirms katra projektu iesniegumu atlases uzsaukumu atbalsta summas var tik palielinātas, ja noteiktās atbalsta summa izmaksu likmju metodikā palielinās par 10 procentpunktiem pret pēdējo cenu indeksāciju atbilstoši Būvniecības cenu indeksam): 

• Granulu katls: atbalstu var saņemt no 2 577 EUR (6 kW katls) līdz 20 748 EUR (50 kW katls + apkures sistēma + 11.1kW saules paneļi + pieslēguma elektrotīkliem jaudas palielinājums ∆24A) 

• Zeme-ūdens siltumsūknis: atbalstu var saņemt no 6 682 EUR (6 kW siltumsūknis) līdz 38 014 EUR (50 kW siltumsūknis + apkures sistēma + 11.1kW saules paneļi + pieslēguma elektrotīkliem jaudas palielinājums ∆24A) 

• Gaiss-ūdens siltumsūknis: atbalstu var saņemt no 3 994 EUR (3 kW siltumsūknis) līdz 23 005 EUR (20 kW siltumsūknis + apkures sistēma + 11.1kW saules paneļi + pieslēguma elektrotīkliem jaudas palielinājums ∆24A) 

• Centralizētās siltumapgādes sistēmas pieslēgums: atbalstu var saņemt no 6 334 EUR (siltummezgls ar 10 kW siltumenerģijas pieprasījuma jaudu) līdz 20 377 EUR (siltummezgls ar 50 kW siltumenerģijas pieprasījuma jaudu + apkures sadales sistēma + karstā ūdens sadales sistēma) 

• Gaiss-gaiss siltumsūknis: atbalstu var saņemt no 553 EUR (3 kW gaiss-gaiss siltumsūknis) līdz 8 729 EUR (20 kW gaiss-gaiss siltumsūknis + 11.1kW saules paneļi + pieslēguma elektrotīkliem jaudas palielinājums ∆24A 

Vienlaikus ES fondu finansējuma apmērs projektā nepārsniedz 4400 EUR uz vienu dzīvesvietas adresē dzīvojamā mājā vai dzīvokļu īpašumu mājsaimniecībā deklarēto iedzīvotāju, kurā tiek īstenotas projekta aktivitātes. 

Saules paneļu sistēmu iegāde un uzstādīšana projekta ietvaros ir atbalstāma, ja tiks nodrošināta dzīvojamās mājas saražotās elektroenerģijas pašpatēriņš vismaz 80 % apmērā.

Iesniedzot projektu tiek norādīts dzīvojamā mājā deklarētais iedzīvotāju skaits. Dzīvojamā mājā vai dzīvokļu īpašumā ir deklarēta vismaz 1 persona. Projekta iesniedzējs apliecina, ka projekta noslēguma maksājuma pieprasīšanas dienā dzīvesvietas adresē dzīvojamā mājā vai dzīvokļu īpašumu mājsaimniecībā tiks nodrošināts ne mazāks deklarēto iedzīvotāju skaits kā projekta iesnieguma iesniegšanas dienā. Atbalsta finansējuma apjoms netiek samazināts, ja objektīvu un pierādāmu apstākļu dēļ (piem. nāve) nav iespējams saglabāt deklarēto iedzīvotāju skaitu projekta dzīvojamā mājā vai dzīvokļu īpašumu mājsaimniecībās projekta noslēguma maksājuma pieprasīšanas dienā. 

Nē, šādā gadījumā atbalstam pieteikties nevar. Līdz projekta iesniegšanai projekta darbības (iekārtu uzstādīšana u.c. nepieciešamās darbības nevar būt pilnībā pabeigtas, bet var būt iesāktas, piemēram - iegādāta iekārta, bet tā nav vēl uzstādīta. Izmaksas projektos ir attiecināmas no 2023. gada 7. aprīļa.

Metodika pieejama šeit .

Lai noteiktu vienas vienības izmaksu likmes par dažādiem siltumapgādes risinājumiem, finansējuma saņēmējs izmanto metodikas norādītos aprēķinu gadījumus (formulas) un metodikas pielikumos apkopoto informāciju par siltumapgādes iekārtu un apkures sistēmas ar sildelementiem izmaksām (ko ievieto kā skaitliskas vērtības atbilstoši attiecīgajai aprēķina formulai). 

Lai korekti piemērotu metodiku: 

1) identificē savai mājsaimniecībai piemēroto aprēķinu gadījumu; 

2) definē uzstādāmo iekārtu jaudas un veicamās darbības; 

3) metodikas pielikumā atrod attiecīgajam gadījumam formulā izmantojamās izmaksu vērtības; 

4) veic attiecīgo aprēķinu un nosaka projekta iesniedzēja paredzamo atbalsta apjomu. 

Metodika izšķir 5 atšķirīgus aprēķina gadījumus (formulas) un atbalsta apjoma noteikšanas formulu, kuru pamatā ir šādas izmaksas sistēmu iekārtu iegādei, pārbūvei vai atjaunošanai: 

• Pamata vai papildus siltumapgādes iekārtām; 

• Apkures sistēmai ar sildelementiem; 

• Pieslēgumu centralizētajai siltumapgādes sistēmai, atsevišķi siltummezgla izveidošanai, apkures un karstā ūdens sadales sistēmai; 

• Pieslēguma elektrotīklam nepieciešamās jaudas palielinājumam

Kad pēc projekta apstiprināšanas un līguma noslēgšanas par tā īstenošanu iekārta ir uzstādīta, CFLA (atbilstoši iepriekš minētajam) tiek iesniegti šādi dokumenti:

• uzstādītās siltumapgādes sistēmas fotofiksācija; 

• pieņemšanas-nodošanas akts/i (par iepriekšējās siltumapgādes iekārtas demontāžu); 

• sabiedriskā siltumapgādes pakalpojuma sniedzēja izziņa/akts par pieslēgšanas tehnisko noteikumu izpildi (ja attiecināms); 

• AS “Sadales tīkls” izziņa par pieslēguma elektrotīklam nepieciešamās jaudas palielinājuma apjomu (ja attiecināms). 

Pēc minēto dokumentu izvērtēšanas tiks lemts par atmaksājamā finansējuma apmēru saskaņā ar Vienas vienības izmaksu likmju aprēķina un piemērošanas metodiku Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam specifiskā atbalsta mērķa 2.2.3. “Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, “zaļo” infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu” pasākuma 2.2.3.6. “Individuālo siltumapgādes sistēmu uzlabošana mājsaimniecībām” īstenošanai (pieejama šeit). 

Avansa maksājums finansējuma saņēmējam nav paredzēts. Izmaksas sākotnēji sedz no saviem līdzekļiem, Eiropas Savienības fonda finansējuma atmaksu atbilstoši izvēlētajam apkures risinājuma veidam saņemot pēc iekārtu uzstādīšanas vai pieslēguma centralizētajai siltumapgādes sistēmai izveides. 

Saskaņā ar Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027.gadam paredzēti 12,4 milj. eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma. Atbalsts paredzēts pilsētu iedzīvotājiem. 

Projekta īstenošanas laikā tā iesniedzējam jāizpilda nepieciešamās prasības, lai nodrošinātu horizontālā principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" un "Klimatdrošināšana", kā arī Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvo aktu ievērošanu vides aizsardzības jomā:

• ja projekta ietvaros plānots iegādāties koksnes biomasas apkures katlu, kas piemērots granulu kurināmajam, projekta iesniedzējs rakstiski apliecina, ka par kurināmo izmantos koksnes granulas, kā arī tiek nodrošināta atbilstība Komisijas 2015. gada 28. aprīļa Regulas (ES) 2015/1189, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām cietā kurināmā katliem prasībām, tai skaitā attiecībā uz pieļaujamajām gaisu piesārņojošo vielu emisijām;
• Sniedz rakstisku, savstarpēji noslēgtu apliecinājumu ar būvdarbu veicējiem vai pakalpojuma sniedzējiem par projekta ietvaros radīto azbestu saturošu materiālu, elektronisko iekārtu un citiem radītajiem atkritumiem apsaimniekošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem;
• ja projektu īsteno īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai tās aizsargjoslā, projekta iesniedzējs rakstiski apliecina, ka projekts negatīvi neietekmēs īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un apsaimniekošanas mērķus.

Projekta ietvaros darbības ir atbalstāmas, ja tās atbilst pašvaldības saistošo noteikumu prasībām attiecībā uz siltumapgādes iekārtu uzstādīšanu, tai skaitā ir saņemtas nepieciešamās atļaujas un nodrošināta pašvaldības teritoriālā plānojuma prasību ievērošana, kā arī projektā noteiktajā apmērā tiks sasniegts daļiņu PM_2,5 samazinājums.

Jā, var, ja finansējuma saņēmējam jānodrošina, ka projektā plānotās darbības vienlaikus netiek finansētas no citiem valsts, pašvaldības un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem, citiem publiskiem līdzekļiem, tai skaitā no Ekonomikas ministrijas atbalsta programmām dzīvojamo māju atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai, kā arī Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu ietvaros.

PM daļiņu, benzola, benz(a)pirēna koncentrācijās pilsētu teritorijās nereti konstatēti gaisa kvalitātes normatīvu cilvēku veselības aizsardzībai pārsniegumi.  

Gaisa kvalitātes monitoringa dati par pēdējiem 8 gadiem liecina, ka gaisa kvalitāte neatbilst Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijām trīs Latvijas pilsētās – Rīgā, Liepājā un Rēzeknē.  Tādējādi gandrīz 38% no Latvijas iedzīvotāju kopskaita dzīvo pilsētās, kurās gaisa kvalitāte neatbilst Pasaules Veselības organizācijas noteiktajām gaisa kvalitātes vadlīnijām1. Būtiska ietekme uz šīm emisijām ir saistīta ar biomasas sadedzināšanu dažādās sadedzināšanas iekārtās (tostarp, mājsaimniecībās izmantotajās apkures iekārtās). 

Latvijā biomasu kā vietējo resursu ļoti plaši izmanto apkures vajadzībām. Gandrīz 73% mājsaimniecību apkurei izmanto biomasu. Nepareizi ekspluatētas apkures iekārtas rada smalko daļiņu PM2,5 piesārņojumu. Tie ir smalki putekļi, kas ir daudzkārt mazāki par cilvēka mata diametru.  

Lielākais smalko daļiņu gaisa piesārņojums rodas pilsētvidē un blīvi apdzīvotos privātmāju rajonos, ja krāsnis netiek pareizi ekspluatētas (netiek veikta regulāra skursteņa tīrīšana, nav nodrošināta atbilstoša gaisa padeve un sadedzināšanas temperatūra, nepietiekami izžāvētas malkas izmantošana, atkritumu dedzināšana utt.) vai arī tās ir vecas un neefektīvas. 

Gaisa piesārņojams (jo īpaši, smalkās daļiņas, ko rada biomasas dedzināšana) ir saistāms ar priekšlaicīgas nāves gadījumiem un ievērojamu skaitu slimību, piemēram, astma, sirds un asinsvadu problēmas un plaušu vēzis. Gaisa piesārņojums nemainīgi ir galvenais ar vidi saistītais cēlonis, kas izraisa pāragru nāvi Eiropas Savienībā. Turklāt gaisa piesārņojums apdraud vidi, veicinot (augsnes un ūdens) paskābināšanos, eitrofikāciju un ozona noārdīšanos, kas rada kaitējumu mežiem, ekosistēmām un kultūraugiem. 

Centralizētajai siltumapgādei ir vairākas priekšrocības, kā, piemēram, no individuālā aspekta – nav jādomā par kurināmā sagādi, iekārtas apkopi, siltuma avots neaizņem tik daudz vietas mājā. Centrālapkure kopumā rada zemākas gaisu piesārņojošo vielu emisijas nekā individuālie apkures risinājumi, ko panāk, samazinot kurināmā patēriņu un ieviešot modernas sadedzināšanas tehnoloģijas un dūmgāzu attīrīšanas iekārtas. Lielāks pieprasījums kopumā samazina siltumapgādes tarifus, palielina centralizētā risinājuma konkurētspēju un, nomainot piesārņojošos avotus pret jauniem pieslēgumiem, lokālajā teritorijā tiek nodrošināta gaisa kvalitātes uzlabošanās.