Aviācijas sektors Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā

Līdzīgi kā stacionārās iekārtas, kuras Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ES ETS) tika iekļautas sākot ar 2005.gada 1.janvāri, arī gaisa kuģu operatori saskaņā ar Direktīvu 2008/101/EK ir ES ETS dalībnieki sākot ar 2012.gada 1.janvāri, kad emisijas no visiem iekšzemes un starptautiskajiem gaisa kuģiem, kas ielido vai izlido no kādas Eiropas Savienības lidostas tika iekļautas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā.

Tomēr papildus 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā tiek iekļautas vēl trīs Eiropas Ekonomiskās Zonas – Eiropas Brīvās Tirdzniecības asociācijas valstis – Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, kā arī sākot ar 2014.gada 1.janvāri arī Horvātija, jo Horvātija 2013. gada 1. jūlijā kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti.  Ar 2021. gada 1. janvāri ES ETS aptvērumā vairs nebūs Apvienotā Karaliste.

2020. gada 1. janvārī, pabeidzot gandrīz desmit gadus ilgo procedūru, Šveice kļuva par pirmo valsti, kura ir sekmīgi sasaistījusi savu siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu ar ES ETS. Lai tas būtu iespējams, Šveices ETS bija jāaptver aviācijas nozare.

Sākot ar 2013.gada 1. janvāri ir piemērots arī izņēmums mazākajiem emitētājiem – nekomerciālajam gaisa kuģa operatoram, kas veic lidojumus, kuru kopējās gada emisijas ir mazākas par 1000 COtonnām gadā.

Sākotnēji tikai periodam 2013. gada 1.janvāris – 2016. gada 31. decembris saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 16.aprīļa regulu Nr. 421/2014ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā, jo paredzams, ka līdz 2020. gadam tiks īstenota starptautiska vienošanās par vienota un globāla tirgus mehānisma piemērošanu starptautiskās aviācijas emisijām ES ETS netika iekļauti lidojumi, kas uzsākti:

  • Latvijas teritorijā esošā lidlaukā un pabeigti lidlaukā, kurš atrodas valstīs ārpus Eiropas Ekonomikas zonas;
  • lidlaukā, kurš atrodas ārpus Eiropas Ekonomikas zonas, un tiek pabeigti Latvijas teritorijā esošā lidlaukā;
  • Latvijas teritorijā esošā lidlaukā un pabeigti lidlaukā, kurš atrodas tālākajos reģionos Līguma par Eiropas Savienības darbību 349.panta nozīmē;
  • lidlaukā, kurš atrodas tālākajos reģionos Līguma par Eiropas Savienības darbību 349.panta nozīmē, un tiek pabeigti Latvijas teritorijā esošā lidlaukā;
  • lidlaukā, kurš atrodas tālākajā reģionā Līguma par Eiropas Savienības darbību 349.panta nozīmē, un tiek pabeigti lidlaukā, kas atrodas citā tālākajā reģionā Līguma par Eiropas Savienības darbību 349.panta nozīmē.

Tomēr, ņemot vērā, ka ANO Starptautiskās Civilās Aviācija Organizācijas (ICAO) ietvaros izveidotais uz tirgu balstītais mehānisms – starptautiskās aviācijas oglekļa dioksīda kompensēšanas un samazināšanas shēma  (CORSIA - Carbon Offsetting and Reduction Scheme for International Aviation) - tika apstiprināts ICAO 39. asamblejā, pieņemot Rezolūciju A39-3  Consolidated statement of continuing ICAO policies and practices related to environmental protection – Global Market-based Measure (MBM) Scheme turpmāk šāds sašaurināts ES ETS tvērums līdz 2023. gada 31. decembrim saglabāts ar 2017. gada 13. decembra Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 2017/2392 ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai saglabātu pašreizējos darbības jomas ierobežojumus attiecībā uz aviācijas darbībām un sagatavotos globāla tirgus pasākuma īstenošanai no 2021. gada un Eiropas Komisijas deleģēto regulu Nr.2019/1603 ar ko attiecībā uz pasākumiem, kurus Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija noteikusi aviācijas emisiju monitoringa, ziņošanas un verifikācijas nolūkā, lai īstenotu globālu tirgus pasākumu, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK.

Tādējādi tiek piemērots izņēmums aviācijas darbību aptvērumam ES ETS, lai sākot ar 2020.gadu varētu uzsākt darboties CORSIA.

Papildus sīkāka informācija par ES ETS aptvērumu un nosacījumiem aviācijas darbību dalībai ir pieejama Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē.

Gaisa kuģu operatoriem tiek piešķirtas bezmaksas emisijas kvotas, ņemot vērā to vēsturiskās emisijas, kā arī gaisa kuģu operatoriem jāveic savu aktivitāšu un emisiju ikgadējais monitorings attiecībā uz ES ETS iekļautajiem lidojumiem, un ikgadēji par tām jāatskaitās – ikgadēji emisijas kvotas, kas atbilst gaisa kuģu operatoru radītajam CO2 emisiju apjomam, jānodod valstij.

Šobrīd saskaņā ar Eiropas Komisijas 2020. gada 8. aprīļa Regulu Nr.2020/535, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 748/2009 par to gaisakuģu operatoru sarakstu, kuri 2006. gada 1. janvārī vai pēc minētā datuma ir veikuši Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā uzskaitītās aviācijas darbības, katram gaisakuģa operatoram norādot administrējošo dalībvalsti, Latvija kā administrējošā dalībvalsts ir noteikta 13 gaisa kuģu operatoriem:

CRCO identifikācijas Nr.

Operatora nosaukums

Operatora valsts

37312

AERO TRANSPORTE SA

AMERIKAS SAVIENOTĀS VALSTIS

28309

AEROKLUB AIST

KRIEVIJAS FEDERĀCIJA

23085

AIR BALTIC COORPORATION

LATVIJA

31027

FERAFORT INVESTMENT

APVIENOTIE ARĀBU EMIRĀTI

35448

HENNY, J

BEĻĢIJA

18062

INVERSIA CARGO

LATVIJA

37294

MARIMAX JETS LTD.

KRIEVIJAS FEDERĀCIJA

24839

RUSAIR JOINT STOCK

KRIEVIJAS FEDERĀCIJA

34950

SIMPLEJET LV

LATVIJA

37697

SKY GUINEE AIRLINES

TADŽIKISTĀNA

21470

SMARTLYNX AIRLINES

LATVIJA

36339

TARCO AIR

SUDĀNA

35294

TRI STAR AVTN CO

AMERIKAS SAVIENOTĀS VALSTIS

Gaisa kuģa operatoru emisiju monitoringu un ziņošanu, kā arī tonnkilometru monitoringu un ziņošanu nosaka divas regulas:

  • Eiropas Komisijas 2012. gada 21. jūnija Regula Nr. 601/2012 par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK;
  • Eiropas Komisijas 2018. gada 19. decembra Īstenošanas Regula Nr. 2018/2067 par datu verifikāciju un verificētāju akreditāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK .

Līdz 2023. gada beigām ir spēkā atkāpe no ES ETS Direktīvas 2003/37/EK 3.e panta ar šīs direktīvas 28.a panta 2. punktu. Tas nozīmē, ka laika posmā no 2021. līdz 2023. gadam netiks piemērota jauna tonnkilometru datu vākšana kvotu piešķiršanai nākamajam periodam (IV posms, sākot ar 2021. gadu), pamatojoties uz 2018. gada datiem.  Tādējādi bezmaksas kvotas šim laika periodam netiks pārrēķinātas, bet sākot ar 2021. gada 1. janvāri, gaisakuģu operatoriem piešķirto kvotu daudzumam piemēros lineāro koeficientu, kas noteikts šīs direktīvas 9. pantā.

ES ETS aviācijas sektora iekļaušanu un darbību Latvijas nosaka 2013.gada 9.jūlija Ministru kabineta noteikumi Nr. 366 Noteikumi par aviācijas darbību dalību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā”.

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem Latvijas administrācijā esošajiem gaisa kuģu operatoriem savu monitoringa plānu un ziņojumu sastādīšanai ir jāizmanto Eiropas Komisijas izstrādātās elektroniskās veidlapas, kas elektroniski ir pieejamas valsts aģentūras „Civilās aviācijas aģentūra” mājas lapā.