Piektdien, 2016. gada 4. martā, Briselē (Beļģijā) notiks Eiropas Savienības (ES) Vides ministru padome (Vides padome). Latvijas delegāciju vadīs un Latvijas intereses pārstāvēs vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards. Vides padomes laikā plānotas augsta līmeņa diskusijas par Aprites ekonomikas stratēģiju un turpmāko rīcību pēc Klimata pārmaiņu konferences Parīzē *, kuras laikā tika pieņemts vēsturisks nolīgums klimata pārmaiņu ierobežošanai pēc 2020. gada (turpmāk – Parīzes nolīgums).
2015. gada 2. decembrī Eiropas Komisija (EK) nāca klajā ar priekšlikumiem, lai veicinātu pāreju uz aprites ekonomiku. Priekšlikumi ietver detalizētu rīcības plānu un grozījumu projektus atkritumu apsaimniekošanas direktīvām (tā saucamā Aprites ekonomikas pakotne)**. Pāreja uz aprites ekonomiku attiecas uz procesu, sākot no ražošanas līdz patēriņam, produktu labošanai un pārveidei, atkritumu apsaimniekošanai un izejvielu atkārtotai izmantošanai, kuras izmanto tautsaimniecībā.
Vides padomes laikā plānotas diskusijas par Aprites ekonomikas pakotni, analizējot šo priekšlikumu vides aspektus. Līdzīgu diskusiju, tikai par priekšlikumu ekonomiskajiem aspektiem, Nīderlandes prezidentūra organizēja ES Konkurētspējas ministru padomē 2016. gada 29. februārī.
Latvija pozitīvi vērtē Aprites ekonomikas pakotnes mērķus. Svarīga ir saskaņotība starp dažādām politikas jomām – produktu, otrreizējo izejmateriālu, ķīmisko vielu, atkritumu apsaimniekošanas un enerģētikas nosacījumi nedrīkst būt pretrunīgi. Vienlaikus būtiski ir ievērot ES dalībvalstu atšķirības un jāizvairās no nesamērīgu īstermiņa izmaksu radīšanas atsevišķās jomās uzņēmējiem un patērētājiem. Tāpat ir arī jāņem vērā pēdējos gados veiktās investīcijas un jānodrošina to izmaksu efektivitāte.
Otrs būtisks jautājums, par ko plānotas politikas diskusijas, ir turpmākā rīcība pēc Klimata pārmaiņu konferences Parīzē, kuras laikā panāca vienošanos par visām pasaules valstīm saistošu nolīgumu klimata pārmaiņu ierobežošanai pēc 2020. gada.
Parīzes nolīgums nosaka ilgtermiņa mērķus un pamatprasības siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanai, kā arī pienākumu visām pasaules valstīm īstenot pasākumus SEG emisiju samazināšanai, t.sk. iesniegt nacionālos mērķus un nodrošināt to sasniegšanu. Latvija uzskata, ka ES turpmāk aktīvi jāstrādā pie citu valstu iedrošināšanas paust vismaz tikpat ambiciozus SEG emisiju samazināšanas mērķus, kāds šobrīd ir ES kopīgais SEG emisiju samazināšanas mērķis. Latvija arī piekrīt, ka ES nepieciešams sagatavoties Parīzes nolīguma ratifikācijai.
ES par savu ieguldījumu vienojās 2015. gada 6. martā Vides ministru padomē. Tas paredz, ka līdz 2030. gadam ES savas siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas samazinās par vismaz 40% salīdzinājumā ar 1990. gadu. Līdz šim brīdim par saviem ieguldījumiem paziņojušas jau 188 valstis, un to SEG emisijas ir vairāk nekā 95% no pasaules kopējām emisijām.
*
Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām
konference Parīzē, Francijā, 2015. gada decembrī (COP21)
**EK
paziņojums „Noslēgt aprites loku – ES rīcības plāns pārejai uz aprites
ekonomiku”. Šis priekšlikums ir jauna un paplašināta versija tam, ar ko EK nāca
klajā jau 2014. gadā, bet atsauca 2015. gada februārī
Kristīne
Kļaveniece
Sabiedrisko
attiecību nodaļas vadītāja
Vides
aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Tel.67026533
E-pasts:
prese@varam.gov.lv
www.varam.gov.lv