Trešdien, 2014.gada 17.decembrī, Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Vides ministru padomē (turpmāk – Padome), kas norisināsies Briselē, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards plānojis iepazīstināt kolēģus ar Latvijas prezidentūras ES Padomē, kas norisināsies 2015.gada pirmajā pusgadā, darba programmu.
K.Gerhards uzsver: „Par būtisku Latvijas prezidentūras uzdevumu izvirzīts mērķis sagatavot ES nostāju starptautiskajām klimata sarunām, lai 2015.gada nogalē Parīzē panāktu jaunu globāli saistošu vienošanos par klimata pārmaiņu ierobežošanu pēc 2020.gada.”
Vienlaikus trešdienas Padomes ietvaros plānots izskatīt vairākus būtiskus jautājums – panākt politiskas vienošanās par pasākumiem ES līmenī plāno plastmasas iepirkumu maisiņu (īpaši to, kas plānāki par 50 mikroniem) patēriņa samazināšanai, kā arī par redakciju jaunam normatīvajam regulējumam saistībā ar prasībām gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanai no vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām.
ES līmenī, apzinoties nepieciešamību veicināt plastmasas iepirkumu maisiņu lietojuma un to radītās negatīvās ietekmes ierobežošanu, plānots vienoties par pienākumu ES dalībvalstīm īstenot pasākumus iepriekš minēto plāno plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazināšanai. Paredzams, ka dalībvalstīm būs iespējas pašām, izvērtējot situāciju nacionālā līmenī, izvēlēties efektīvākos pasākumus.
Latvija atbalsta dalībvalstīm saglabātās iespējas izvēlēties pasākumus un sasniedzamos mērķus plāno plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazināšanai*.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs K.Gerhards uzsver: „Latvija atbalsta nepieciešamību arī ES līmenī noteikt mērķus, lai samazinātu plāno plastmasas iepirkumu maisiņu lietošanas radītās negatīvās sekas. Apzinoties katras valsts atbildību šajā jautājumā, Latvija jau kopš 2008.gada ir noteikusi paaugstinātu Dabas resursu nodokļa likmi plastmasas maisiņiem, tādējādi samazinot to lietošanu tirdzniecības vietās. Un jāatzīst, ka tas ir devis rezultātus.”
Tāpat Padomes laikā plānots vienoties par Itālijas prezidentūras sagatavoto kompromisa tekstu normatīvajam regulējumam, kas ES līmenī noteiks prasības gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanai no vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām. Priekšlikuma mērķis ir ierobežot vidējo sadedzināšanas iekārtu ar jaudu no 1-50 MW radīto gaisa piesārņojumu un tā negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi. Jāpiebilst, ka šobrīd šis jautājums ES līmenī netiek regulēts.
Latvija atbalsta šādu prasību noteikšanu ES līmenī un atzinīgi vērtē panākto būtisko progresu. Tomēr vienlaikus uzsver, ka ir svarīgi, lai tiktu noteiktas mazāk stingras prasības noteikta izmēra daļiņu jeb putekļu robežvērtībām esošajām iekārtām, kuras kā kurināmo izmanto biomasu (īpaši mazākajām iekārtām ar jaudu 1-5 MW). Šo iekārtu radītā piesārņojuma samazināšanai būs nepieciešami papildu līdzekļi. Tādējādi visai sabiedrībai var pieaugt maksa par siltumenerģijas piegādi.
Padomes ietvaros plānots panākt arī galīgo vienošanos par ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokola Dohas grozījuma ratifikācijas pakotni, kurā iekļauti trīs dokumenti – lēmums par ES pievienošanos Dohas grozījumam, kā arī divi lēmumi par ES vienošanos ar Īslandi par kopēju Kioto protokola 2.perioda, t.i., līdz 2020.gadam, izpildi.
Latvijas delegācijas sastāvā Padomē piedalīsies arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola un VARAM valsts sekretāra vietniece Latvijas Prezidentūras ES padomē jautājumos Žaneta Mikosa.
Kristīne Kļaveniece
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Tel.67026533
E-pasts: prese@varam.gov.lv
www.varam.gov.lv
*Dalībvalstīm jāveic pasākumi, lai tiktu sasniegts vismaz viens no šiem mērķiem:
a) jāsasniedz skaitlisks samazināšanas mērķis - ne vairāk kā 90 maisiņi uz iedzīvotāju gadā līdz 2019.gada beigām un 40 – līdz 2025.gada beigām, vai
b) jānodrošina, ka līdz 2018.gada beigām tirdzniecības vietās plastmasas iepirkumu maisiņi netiek izplatīti bez maksas, izņemot gadījumus, kad tiek pielietoti tikpat efektīvi ekonomiski instrumenti.