No 4. līdz 15.maijam Ženēvā, Šveicē, Latvija kā prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē pārstāv ES Bāzeles, Roterdamas un Stokholmas konvenciju pušu konferencēs* kas veltīta vienotai tēmai – “No zinātnes uz rīcību, strādājot drošākai rītdienai. Tajā plānots vienoties par nepieciešamajiem pasākumiem, lai starptautiskā mērogā nodrošinātu drošu ķīmisko vielu pārvaldību un veicinātu bīstamo atkritumu apsaimniekošanu un pārvadāšanu videi drošā veidā.
Stokholmas konvencijas un Roterdamas konvencijas pušu konferenču laikā iecerēts vienoties par šo konvenciju pielikumu papildināšanu ar jaunām ķīmiskām vielām, par kurām iepriekš tika veikts izvērtējums, ņemot vērā to toksiskumu, iedarbību uz vidi un cilvēku veselību, ka arī pielietojumu. Roterdamas ķīmisko vielu izvērtēšanas komiteja ir ieteikusi iekļaut trīs jaunas vielas - kaitīgus insekticīdus, kā arī parakvatu (pesticīds) un krizotila azbestu. Savukārt Stokholmas noturīgo organisko piesārņotāju ekspertu komiteja sagatavojusi lēmumus par heksahlorbenzolu (HCBD), hlorēto naftalīnu un pentahlorfenola iekļaušanu Stokholmas konvencijas pielikumos. Ja tiks panākta vienošanās, šīm ķīmiskajām vielām starptautiskā mērogā tiks noteikti aprites un reģistrācijas ierobežojumi.
Sarunu gaitā paredzēts panākt vienošanos arī par “atbilstības mehānisma” izveidi Stokholmas un Roterdamas konvencijas ietvaros, kas ir būtiski, lai nodrošinātu starptautiski koordinētu pieeju valstu uzņemto saistību izpildē. Tas veicinātu videi un cilvēku veselībai drošākas vides izveidi, kā arī valstu ekonomikām konkurētspējīgu nosacījumu ievērošanu. Sarunas apgrūtina pasaules valstu ekonomiku atšķirīgie attīstības līmeņi, pieejamās alternatīvas ķīmisku vielu aizstāšanā.
Savukārt Bāzeles konvencijas pušu konferences laikā iecerēts apstiprināt divus būtiskus dokumentus:
- Ieviešanas un atbilstības komitejas izstrādāto rokasgrāmatu par bīstamo atkritumu inventarizāciju, atkritumu nelegālu pārvadājumu pieņemšanu atpakaļ un kontroles sistēmas ieviešanu;
- Tehniskās vadlīnijas par elektrisko un elektronisku iekārtu atkritumu un lietotu elektrisko un elektronisko iekārtu pārrobežu sūtījumiem, dzīvsudraba un dzīvsudrabu saturošu atkritumu videi drošu apsaimniekošanu.
Konvenciju pušu konferences tiek rīkotas ik pa diviem gadiem, lai izvērtētu konvenciju ieviešanas progresu, vienotos par turpmāko plānu nākamajiem diviem gadiem un tam nepieciešamo finansējumu. Tas ir forums, kurā piedalās arī industriju, NVO un dažādu starptautisko organizāciju pārstāvji, kas savā ikdienas darbā saistīti ar ķīmisko vielu pārvaldības vai atkritumu apsaimniekošanas jautājumiem.
*Bāzeles konvencijas par kontroli par bīstamo atkritumu pārrobežu pārvadājumiem un to apglabāšanu pušu 12.konference (COP12), Roterdamas konvencijas pušu 7.konference (COP7) un Stokholmas konvencijas pušu 7.konference (COP7).
Kristīne Kļaveniece
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Sabiedrisko attiecību nodaļa
Tel.+371 67026533
E-pasts: prese@varam.gov.lv
Informācija redaktoriem
Stokholmas konvencija tika pieņemta 2001. gada maijā, un tā stājās spēkā 2014. gada 17. maijā. Tā nosaka starptautiskus pasākumus, lai kontrolētu noturīgo organisko piesārņotāju izmantošanu. Tie iedalīti trīs kategorijās: 1) pesticīdi: aldrīns, hlordāns, DDT, dieldrīns, endrīns, heptahlors, mirekss un toksafēns; 2) ķimikālās vielas, ko izmanto rūpniecībā: heksahlorbenzols un polihlorētie bifenili; un 3) blakusprodukti, kas rodas sadedzināšanas un rūpniecības procesos: dioksīni un furāni. Valdībām jāveicina labākās pieejamās tehnoloģijas un prakses, lai aizstātu esošos noturīgos organiskos piesārņotājus un nepieļautu jaunu rašanos. Pašlaik konvencijai ir pievienojušās 179 dalībvalstis.
Bāzeles konvencija tika pieņemta 1989. gadā, un tā stājās spēkā 1992. gada 5. maijā. Tā tika izstrādāta, lai novērstu radušos situāciju, ka ik gadu visā pasaulē tiek radīti ap 400 miljoni tonnu bīstamo atkritumu. Konvencija nosaka to, ka pārrobežu bīstamo atkritumu pārvadāšana ir: jāsamazina līdz minimumam; jāapsaimnieko videi draudzīgā veidā; jāapstrādā un jāiznīcina iespējami tuvu to rašanās vietai. Pašlaik konvencijai ir pievienojušās 183 dalībvalstis.
Roterdamas konvencija tika pieņemta 1998. gada septembrī, un tā stājās spēkā 2004. gada 24. februārī. Konvencijas mērķis ir veicināt tās pušu kopīgu atbildību un sadarbību konkrētu bīstamo ķīmisko vielu tirdzniecībā, lai pasargātu cilvēka veselību un vidi no potenciāla kaitējuma un veicinātu šo ķīmisko vielu lietošanu vidi saudzējošā veidā. Pašlaik konvencijai ir pievienojušās 154 dalībvalstis.