Publicēts: 05.09.2022.

Latvijas un Igaunijas starpvaldību komisija pārrobežu sadarbības veicināšanai

2019. gada 6. novembrī Latvijā, Rīgā notika Latvijas - Igaunijas starpvaldību komisijas sēde, kuras laikā tika pārrunāti abu valstu divpusējās sadarbības aktuālie jautājumi un turpmākās sadarbības attīstības virzieni.

Pasākuma darba kārtība.

Šajā sanāksmē tika pausts Latvijas viedoklis par Latvijas - Igaunijas starpvaldību komisijas kompetencē esošajiem jautājumiem, atbilstoši 2019.gada 29.oktobrī Ministru Kabinetā apstiprinātajam Informatīvajam ziņojumam „Par Latvijas viedokli Latvijas–Igaunijas Starpvaldību komisijas pārrobežu sadarbības veicināšanai 2019.gada sēdē".

Saskaņā ar Latvijas – Igaunijas starpvaldību komisijas nolikumu, tās izveidošanas mērķis ir vienoties par kopīgiem pasākumiem un aktivitātēm, kas palīdz nodrošināt brīvu darbaspēka, preču, pakalpojumu un kapitāla kustību Latvijas un Igaunijas pārrobežu reģionos, grozot vai papildinot attiecīgos tiesību aktus un/vai noslēdzot vienošanos starp valstīm.

Latvijas – Igaunijas starpvaldību komisijas priekšsēdētājs no Latvijas puses ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, komisijas sastāvā ir pašvaldību vadītāji, plānošanas reģionu pārstāvji un nozaru ministriju speciālisti. Savukārt no Igaunijas puses komisiju vada Igaunijas Valsts pārvaldes ministrs

Šīs sēdes ietvaros abas puses vienojās turpināt darbu pie jautājumiem par divpusējās sadarbības aktuālajiem jautājumiem par veselības aprūpi pierobežas reģionos, pārrobežu dzelzceļa savienojuma Rīga-Tartu attīstību, savstarpējo pārrobežu glābšanas operāciju procedūru un plānu saskaņošanu, kopējās iepakojumu depozīta sistēmas izveides iespējām, prāmja savienojumu starp Sāremā salu un Kurzemi, kā arī par prioritāri rekonstruējamajiem pierobežas ceļu posmiem. Tika nolemts turpmāk izslēgt no nākamas SVK sēdes darba kātības jautājumu par vienota ģeodēziskā pamatojuma izveidi dzelzceļa līnijas Rail Baltica izbūvei, jo abu valstu speciālistu SVK darba grupa paveica sākotnējus darbus, izpētīja iespējamos risinājumus, vienojās par turpmākiem soļiem, ko nostiprināja protokolā. Tālāk jautājumu risinās abu valstu atbildīgie dienesti kopā ar Rail Baltica projekta vadību.

Sanāksmē Rīgā tika apspriests arī jautājums par ģeodēziskās atskaites sistēmas vienādošanu Latvijas-Igaunijas robežas tuvumā. Par šo šogad izvirzīto jautājumu tiks uzsāktas nozares speciālistu konsultācijas, vienojoties par turpmākiem soļiem un par rezultātiem tiks ziņots nākamajā Latvijas un Igaunijas starpvaldību komisijas pārrobežu sadarbības veicināšanai sēdē.

Abu valstu starpvaldību komisijas delegāciju pārstāvji vienojās aktīvi piedalīties komisijas turpmākajā darbā, sekmējot komisijas sēdē pieņemto lēmumu īstenošanu, kā arī identificējot un analizējot citus potenciālos pārrobežu sadarbības šķēršļus starp abām valstīm.

Prezentācijas no pasākuma:

Baltijas valstu ministru, kuri atbild par reģionālās attīstības un pašvaldību jautājumiem, sanāksme

Baltijas valstu aktualitātes reģionālās attīstības un pašvaldību jomās jau kopš 1995. gada tiek pārrunātas Baltijas valstu ministru, kuri atbild par reģionālo attīstību un pašvaldību jautājumiem, sanāksmēs.

Pēdējā sanāksme notika 2021. gada 2.-3. septembrī Latgalē, Latvijā. Tās laikā ministri un eksperti dalījās pieredzē un diskutēja par reģionālās attīstības aktualitātēm, tai skaitā administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas procesu, reģionālo attīstību COVID-19 krīzes un atveseļošanās kontekstā, kā arī telpiskās plānošanas attīstību, tostarp zaļās un digitālās pārejas aspektiem.

Savukārt iepriekšējā sanāksmē, kas notika 2019. gada 21.-22. novembrī Tāgeperā, Igaunijā, Baltijas valstis pārrunāja valstu pieredzi un aktualitātes reģionālās un vietējās pārvaldes darbības uzlabošanā, uzņēmējdarbības veicināšanā reģionos un atbalsta mehānismus demogrāfijas izaicinājumu risināšanā.

Baltijas vides ministru neformālā sanāksme

Pēdējā Baltijas vides ministru sanāksme Baltijas Ministru padomes Vides komitejas ietvaros notika 2022. gada 2.-3.maijā Klaipēdā, Lietuvā. Baltijas valstu vides ministri un eksperti apmainījās viedokļiem par  Eiropas Savienības dokumentu pakotni “Gatavi mērķrādītājam 55%” (Fit for 55), it īpaši par Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) un Sociālā klimata fonda paplašināšanu, kā arī dalījās pieredzē par valsts enerģētikas un klimata plāniem. Tāpat pārrunāja jautājumus, kas skar atkritumu pārrobežu sūtījumus, aktualitātes un izaicinājumus ūdenssaimniecības jomā un atjaunojamo enerģijas resursu attīstību.

Iepriekšējā sanāksme notika 2021. gada 9.-10. septembrī Tartu, Igaunijā, kur ministri un eksperti pārrunāja jautājumus par Fit for 55 iniciatīvām, īpašu uzmanību pievēršot oglekļa ievedkorekcijas mehānismam (CBAM) un atbalsta plāniem elektromobiļu iegādei, kā arī harmonizētu atkritumu marķēšanu un iepakojuma depozīta sistēmu.