Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija ir sagatavojusi ziņojumu “Bioloģiskās daudzveidības kredītu sistēmas izstrāde Latvijā: mehānismi, scenāriji un ieviešanas priekšnosacījumi”, kurā apkopota starptautiskā pieredze un analizētas iespējas ieviest bioloģiskās daudzveidības kredītu sistēmu Latvijā. Ziņojumā izvērtēti dažādi sistēmas modeļi, pārvaldības risinājumi un potenciālie ieviešanas scenāriji, ņemot vērā Latvijas tiesisko un institucionālo ietvaru.
Ziņojums lejupielādei pieejams šeit.
Bioloģiskās daudzveidības kredīti ir tirgus instruments, kas veicina ieguldījumus dabas vērtību saglabāšanā un atjaunošanā, vienlaikus radot skaidru un pārskatāmu mehānismu uzņēmumu un citu iesaistīto pušu brīvprātīgai iesaistei. Ziņojumā sniegti priekšlikumi par sistēmas pārvaldību, kvalitātes kritērijiem, uzraudzību un iespējamiem pilotprojektiem.
Ziņojums var kalpot par pamatu turpmākām diskusijām un lēmumiem par bioloģiskās daudzveidības finansēšanas instrumentu attīstību Latvijā, kā arī sekmēt valsts starptautisko saistību izpildi un ilgtspējīgu dabas kapitāla pārvaldību.
Bioloģiskās daudzveidības kredīti
Bioloģiskās daudzveidības (dabas) kredīti ir tirgojamas vienības, kas apliecina mērāmus un uz pierādījumiem balstītus pozitīvus rezultātus dabai. Kredīts tiek izveidots tikai tad, ja projekta ietvaros ir panākts reāls un pārbaudāms biotopu vai sugu stāvokļa uzlabojums vai novērsts tā zudums salīdzinājumā ar sākotnējo situāciju. Šis instruments ļauj piesaistīt privāto finansējumu dabas saglabāšanai un atjaunošanai, papildinot publiskos resursus.
Kredīti ir izmantojami brīvprātīgā tirgū, kur uzņēmumi iegulda dabas saglabāšanā un atjaunošanā, lai sniegtu pierādāmu ieguldījumu ekoloģiskajos rezultātos, stiprinātu piegādes ķēžu ilgtspējību un pārvaldītu ar dabas resursiem saistītos riskus.
Kredītu veidi
Starptautiskajā praksē izšķir vairākus bioloģiskās daudzveidības kredītu veidus:
- Zuduma novēršanas (Avoided Loss) kredīti. Tiek piemēroti teritorijās ar augstu bioloģisko vērtību, kur pastāv degradācijas risks. Kredīti tiek piešķirti par dabas vērtību saglabāšanu un zuduma novēršanu.
- Atjaunošanas (Uplift) kredīti. Tiek izmantoti degradētās vai daļēji degradētās teritorijās, kur nepieciešama aktīva ekosistēmu atjaunošana. Kredīta vērtība ir atkarīga no sasniegtajiem uzlabojumiem noteiktā laika periodā.
- Esošo vērtību uzturēšanas (Maintenance) kredīti. Paredz ilgtermiņa saistības kvalitatīvu biotopu uzturēšanai teritorijās ar augstu dabas vērtību, nodrošinot to saglabāšanu nākotnē.
Pamatprincipi
Augstas uzticamības kredītu sistēma balstās uz vairākiem būtiskiem principiem:
- Papildināmība – kredīti nedrīkst finansēt darbības, kas tāpat būtu obligātas vai notiktu bez projekta.
- Mērāmība un zinātnisks pamatojums – rezultāti tiek balstīti skaidrā metodoloģijā un datos.
- Neatkarīga verifikācija – projekti tiek regulāri uzraudzīti un pārbaudīti.
- Ilgtermiņa saistības – zemes īpašnieki uzņemas noteiktas saistības uz vairākiem gadiem.
- Caurspīdīgums – informācija par projektiem un izsniegtajiem kredītiem ir publiski pieejama.
Ieguvumi Latvijai
Bioloģiskās daudzveidības kredītu sistēma var veicināt privātā finansējuma piesaisti, zemes īpašnieku iesaisti un ainavas mēroga risinājumus biotopu atjaunošanā. Tā var kalpot kā papildinošs instruments ES un nacionālo dabas mērķu sasniegšanai, vienlaikus radot jaunas sadarbības iespējas starp valsti, uzņēmumiem un sabiedrību.
Prioritāro rīcību programma (angliski – Prioritised Action Framework, turpmāk – PRP) ir stratēģisks daudzgadu plānošanas instruments, kura mērķis ir nodrošināt pārskatu par nepieciešamajām rīcībām, lai pilnveidotu un uzturētu Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklu Natura 2000 un ar to saistīto zaļo infrastruktūru, identificētu nepieciešamā finansējuma apjomu un potenciālos finansējuma avotus.
Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) Biotopu direktīvu 92/43/EEC, PRP noteiktās rīcības ir tādas, kas ļauj saglabāt un atjaunot labvēlīgā aizsardzības stāvoklī ES nozīmes dabiskos un daļēji dabiskos biotopus un ES nozīmes aizsargājamās sugas, ņemot vērā ekonomiskos, sociālos un kultūras aspektus, kā arī reģionālās un vietējās īpatnības.
Rīcības plānotas astoņu gadu periodā un attiecīgi neietver visas nepieciešamās rīcības ilgtermiņā, bet tikai tās, ko šajā laika periodā ir iespējams īstenot, ja ir pieejams finansējums.
PRP pilnā versija pieejama lejupielādei angļu valodā:
PRP nepieciešamību nosaka Biotopu direktīvas 8. pants, kas nosaka, ka ES dalībvalstīm jāsagatavo un jāiesniedz Eiropas Komisijai aprēķini par nepieciešamo ES līdzfinansējumu saistību izpildei attiecībā uz Natura 2000 tīklu. Tas ietver:
(1) biotopu un sugu saglabāšanai un atjaunošanai nepieciešamās rīcības, tostarp apsaimniekošanas plānu sagatavošanu;
(2) juridiskā regulējuma un pārvaldības pilnveidi, kā arī cita veida pasākumus, kas vērsti uz Biotopu direktīvas I pielikumā iekļauto biotopu un II pielikumā iekļauto sugu saglabāšanu un atbilstošu ekoloģisko apstākļu nodrošināšanu.
Paredzamās izmaksas un potenciālie finansējuma avoti
PRP nosaka dalībvalstī nepieciešamās prioritārās rīcības, paredzamās izmaksas un potenciālos finansējuma avotus. Tādējādi PRP kalpo kā pamatojums finansējuma piesaistei, tostarp projektu sagatavošanā. Tas nozīmē, ka finansējuma sadalē attiecībā uz Natura 2000 tīklu, ES nozīmes biotopu un sugu saglabāšanu un Natura 2000 papildinošo zaļo infrastruktūru, par prioritātēm tiek uzskatītas rīcības, kas ietvertas PRP.
PRP prioritārās rīcības aptver ne tikai Natura 2000 tīklu, bet arī plašāka mēroga pasākumu kopumu, t. i., arī rīcības Natura 2000 tīklu papildinošās zaļās infrastruktūras veicināšanai visā Latvijā. Zaļā infrastruktūra nozīmē dažādas pieejas un rīcības, kā palīdzēt saglabāt un atjaunot saikni starp aizsargājamām dabas teritorijām un uzlabot dabas vides vispārējo ekoloģisko kvalitāti plašākā nozīmē t.sk., piemēram, dabisku un daļēji dabisku teritoriju saglabāšanu un dabisku elementu veicināšanu ārpus aizsargājamām dabas teritorijām. Tādējādi PRP ietver rīcības ne tikai Natura 2000 teritorijās, bet arī ārpus tām, paredzot dažādus pasākumus vietējām savvaļas sugām, kuru labvēlīgu aizsardzības stāvokli un populāciju saglabāšanos nav iespējams nodrošināt tikai aizsargājamās dabas teritorijās, invazīvo sugu izskaušanu visā valstī u. c. prioritātes.
Pārskats par aizsardzības stāvokli
PRP sniedz pārskatu par pašreizējo biotopu un sugu pašreizējo aizsardzības stāvokli, būtiskajiem apdraudējumiem, nepieciešamajām rīcībām, kuru nepieciešamība lielā mērā balstīta uz “Dabas skaitīšanas” projekta pirmējiem rezultātiem, t. i., biotopu izplatību un kvalitāti.
PRP rīcības strukturētas pa t. s. horizontālajām rīcībām un ekosistēmu grupām, tajās detalizētāk izdalot ES nozīmes biotopu veidus un ar šīm ekosistēmu grupām saistītās ES nozīmes sugas. Uz biotopu atjaunošanu un to kvalitātes uzlabošanu vērstas rīcības ietver dažādus biotehniskus un cita veida mērķtiecīgus pasākumus, lai uzlabotu biotopu aizsardzības stāvokli. Rīcības biotopu atjaunošanai un uzturēšanai lielā mērā nodrošina nepieciešamos apstākļus arī daudzām ES nozīmes un citām vietējām savvaļas sugām. Saistība starp ES nozīmes sugām iezīmēta PRP pielikumos.
Horizontālie pasākumi
Atsevišķi izdalītās t. s. horizontālās rīcības ietver Natura 2000 tīkla pilnveidi un apsaimniekošanas plānošanu, pārvaldību un komunikāciju ar iesaistītajām pusēm, monitoringu un ziņojumu sagatavošanu par biotopu un sugu aizsardzības stāvokli, izpēti un trūkstošas informācijas ieguvi, kā arī sabiedrības informēšanu un izglītošanu.
PRP izstrādes laikā notika konsultēšanās ar nozīmīgākajām iesaistītajām pusēm: Zemkopības ministriju (lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares), Finanšu ministriju (Kohēzijas politika), vides nevalstiskajām organizācijām, lauksaimniecības un mežsaimniecības nozaru pārstāvjiem, privāto zemju īpašnieku pārstāvjiem, pašvaldībām u. c.
PRP pilnā versija pieejama lejupielādei angļu valodā: