logo LVGMC

Projekta ietvaros Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (turpmāk – LVĢMC) veic detalizētu vēsturisko meteoroloģisko novērojumu datu analīzi, kā arī izstrādā nākotnes klimata pārmaiņu scenārijus Latvijai.

Klimats ir viens no noteicošajiem vidi ietekmējošiem faktoriem, kas lielā mērā ietekmē visas tautsaimniecības jomas. Projekta laikā jau pētītas līdzšinējās klimata pārmaiņas, bet ne mazāk svarīgi ir iegūt zinātniski pamatotu priekšstatu par iespējamām klimata izmaiņām un to dinamiku arī nākotnē. Projektā LVĢMC analizēja klimata parametru (gaisa temperatūra, atmosfēras nokrišņi, vēja ātrums) izmaiņas divos nākotnes klimata pārmaiņu scenārijos, kas atbilst vidējiem un augstiem siltumnīcefekta gāzu emisiju apmēriem.
 

attels


 
Analizējot nākotnes klimata pārmaiņu scenāriju prognozes, var secināt, ka Latvijas teritorijā RCP 4,5 scenārija apstākļos gadsimta beigās gaisa temperatūra būs par vidēji 3-4°C, savukārt RCP 8,5 scenārija apstākļos – par 5-6°C augstāka par 1961.-1990.g. perioda vidējām vērtībām (1. attēls). Prognozes paredz arī minimālās un maksimālās gaisa temperatūras paaugstināšanos.

Scenāriju prognozes iezīmē kopējā nokrišņu daudzuma palielināšanos Latvijā, kas pēc RCP 4,5 klimata pārmaiņu scenārija līdz gadsimta beigām varētu sasniegt ap 13%, bet pēc RCP 8,5 scenārija ap 16% virs 1961.-1990. gada vidējās ilggadīgās vērtības. Apskatot prognozētās atmosfēras nokrišņu daudzuma izmaiņas sezonālā un teritoriālā griezumā, mērenu klimata pārmaiņu apstākļos, visbūtiskākā atmosfēras nokrišņu daudzuma palielināšanās Latvijas teritorijā gaidāma ziemas (23-38%) un pavasara (10-25%) sezonās, un visnozīmīgāk nokrišņu daudzums palielināsies Vidzemē un Kurzemes centrālajā daļā (2.attēls).
 

1


 
Lai raksturotu klimata pārmaiņu virzību, un lai labāk apzinātu iespējamos riskus un sekas klimata ietekmētās tautsaimniecības jomās, LVĢMC veiks arī dažādu klimatisko parametru rādītāju un indeksu nākotnes izmaiņu aprēķinu. Šo rādītāju un indeksu izmaiņas palīdzēs prognozēt ekstremālo parādību biežumu, intensitāti un teritoriālo izplatību, kā arī tie ir nepieciešami, lai plānotu un veiktu adaptācijas pasākumus klimata ietekmētajās tautsaimniecības nozarēs.