Valsts vides dienesta (VVD) infografiku ciklā par darbu, kas veikts ūdens bioloģisko resursu aizsardzības kontrolē, izveidota jau trešā. Tās tēma – zvejas kuģi un to kontroles rezultāti 2014. un 2015.gadā.
Infografikā parādīti Latvijas zvejas kuģu nozvejas apjomi. Divu gadu griezumā salīdzināti arī tādi būtiski rādītāji, kā zvejas kuģu pārbaudes jūrā un ostās, atklātie pārkāpumi un uzlikto soda naudu apjoms. Infografika sniedz ieskatu būtiskākajos zvejniecības nozari raksturojošos šā gada rādītājos.
Latvijas zvejas kuģu nozvejas apjomi Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī 2015.gadā ir palielinājušies. Pērn tika nozvejotas 25 868 tonnas reņģu, kamēr 2014.gadā – 23 315 tonnas, 35 295 tonnas brētliņu, kas ir par 4 537 tonnām vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika nozvejotas 30 758 tonnas. Pieaudzis arī nozvejoto mencu un lašu lomu apjoms. 2015.gadā nozvejoja 3 394 tonnas mencu, bet 2014.gadā – 2 037 tonnas. Savukārt lašu (nozveja tiek uzskaitīta gabalos, bet aprēķinos par vidējo vienas zivs svaru lomos tika pieņemti 5 kg) nozveja palielinājās par aptuveni vienu tonnu – no četrām tonnām 2014.gadā līdz piecām 2015.gadā.
Pagājušajā gadā, salīdzinājumā ar 2014.gadu, būtiski pieaudzis arī zvejas kuģu pārbaužu skaits. Ostās veiktas 1 259 pārbaudes, jūrā – 130, bet gadu iepriekš – attiecīgi 979 un 97 pārbaudes. Savukārt gan atklāto pārkāpumu skaits, gan uzlikto soda naudu kopējais apmērs ir samazinājies. 2014.gadā VVD inspektori atklāja 17 pārkāpumus, bet 2015.gadā – 5. Par izdarītajiem pārkāpumiem uzlikto soda naudu kopējais apjoms 2014.gadā bija 8 275 eiro, bet 2015.gadā – 1 370 eiro.
Raksturojot šīs tendences, VVD Zvejas kontroles departamenta Jūras kontroles daļas vadītājs Miks Veinbergs atzīmēja, ka pagājušā gada aprīlī Latvijā tika pilnībā pāriets uz jūras nozvejas elektronisku reģistrēšanu. Visi zvejas dati tiek reģistrēti un nosūtīti elektroniskā formātā. Jaunā kārtība būtiski uzlabo zvejas kontroles inspektoru darbu, jo inspektoram ir iespēja redzēt kuģa nozvejas datus jau brīdī, kad kuģis vēl atrodas jūrā.
Soda naudu samazinājumu M.Veinbergs skaidro ar izmaiņām Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kur minimālais sods tika samazināts no aptuveni 300 eiro uz 140 eiro juridiskām personām un no 300 eiro uz 30 eiro fiziskām personām. Uzliktās soda naudas apjoma samazināšanos ietekmēja arī nopietno pārkāpumu skaita samazināšanās.
Infografiku cikla tapšanu finansiāli atbalsta Zivju fonds. Kopumā tiks izveidotas sešas infografikas.
Infografiku skatīt šeit
Maruta
Bukleviča
Valsts
vides dienests
sabiedrisko
attiecību speciāliste
Rūpniecības
iela 23, Rīga
Tālr.:
67084217, 25780460
maruta.buklevica@vvd.gov.lv
www.vvd.gov.lv