2017. gada 15.februārī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards iepazīstināja ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2016. gadā paveiktajiem un 2017. gadā plānotajiem darbiem.
Klimata politika
ES līmenī 2017. gadā paredzēts noslēgt darbu pie siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju mērķa 2030.gadam sadales starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tas ir sevišķi nozīmīgs jautājums, jo SEG emisiju mērķis ietekmēs pilnīgi visas Latvijas tautsaimniecības nozares. Savukārt pēc vienošanās panākšanas ES līmenī, nepieciešams Latvijā panākt vienošanos par Latvijai noteiktā SEG emisiju samazināšanas mērķa izpildi nozaru sadalījumā.
Publisko pakalpojumu pieejamība
Lai nodrošinātu iedzīvotājiem un uzņēmējiem iespējas saņemt valsts un pašvaldību pakalpojumus vienkopus, 2016. gadā izveidots un sekmīgi darbojas Valsts un pašvaldību vienotais klientu apkalpošanas centru tīkls - 56 novadu nozīmes attīstības centros un 3 reģionālās nozīmes attīstības centros: Smiltenē, Tukumā un Balvos.
Ministrs Kaspars Gerhards uzsver: "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas prioritāte ir nodrošināt iedzīvotājiem un uzņēmējiem kvalitatīvus publiskos pakalpojumus visā Latvijā. Tāpēc 2017.gadā darbu novadu nozīmes attīstības centros uzsāks 13 jauni valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri. Vienlaikus gatavojam priekšlikumus pašvaldību sadarbības teritoriju noteikšanai. Šīs iniciatīvas mērķis ir palielināt teritoriju ekonomiskās attīstības potenciālu un pašvaldību sadarbību publisko pakalpojumu sniegšanā."
Reģionālās attīstības vecināšana
2016. gadā Saeimā pieņemts Latgales speciālās ekonomiskās zonas likums, kas veicinās Latgales reģiona attīstību, piesaistīs ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un radīs jaunas darbavietas.
Uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam pašvaldībās pieejami 64 milj. eiro no ERAF. Savukārt pilsētvides revitalizācijai, jaunu darbavietu radīšanai, privāto investīciju piesaistei pašvaldībām pieejami 264 milj. eur no ERAF.
Nolūkā saglabāt Baltijas jūras piekrastes unikālo dabas un kultūras mantojumu, kā arī veicināt ekonomisko attīstību šajā teritorijā, apstiprināts pirmais nacionāla līmeņa tematiskais plānojums – “Valsts ilgtermiņa tematiskais plānojums Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai”. Lai piesaistītu investīcijas, noteiktas 60 attīstāmas vietas un sniegti ieteikumi tūristu plūsmas organizēšanai atbilstoši dabas un vides prasībām.
Dabas resursu efektīva izmantošana
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas viena no prioritātēm ir dabas resursu efektīva izmantošana – 2016. gadā veiktas izmaiņas Dabas resursu nodokļa likumā, piemēram, precizējot nodokļa likmi atkritumu noglabāšanai atkritumu poligonā. Tādējādi iedzīvotāji tiek motivēti šķirot atkritumus un samazināt savas izmaksas par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu.
Tāpat 2017.gadā paredzēts izstrādāt “Kūdras izmantošanas stratēģiju”, kā arī grozījumus likumā “Par zemes dzīlēm”.
Lai iegūtu detalizētu un pilnīgu informāciju par Latvijas dabas vērtībām, to izplatību un kvalitāti, 2017.gada vasarā pirmo reizi Latvijā tiks uzsākta dabas vērtību apzināšana – dabas skaitīšana.
“Lai mūsu bērniem būtu iespējas saņemt ne tikai kvalitatīvus pakalpojumus, bet dzīvot dabas bagātībām pilnā Latvijā, mūsu pienākums ir apzināt un saglabāt šīs dabas bagātības. Tāpēc būtiski jau šovasar uzsākt dabas skaitīšanu Latvijā,” norāda ministrs.
Bīstamā piesārņojuma samazināšana
2017.gadā plānots uzsākt Salaspils kodolreaktora likvidāciju. Savukārt jau 2016. gadā rasts risinājums vienas no Latvijā vispiesārņotākajām vietām - Inčukalna sērskābā gudrona dīķi – sanācijas darbu turpināšanai un pabeigšanai ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā. Tādējādi sagaidāms, ka Latvija no ERAF atgūs 19 351 702 EUR par jau veiktajiem ieguldījumiem, ar nosacījumu, ka projekts tiek pabeigts vēlākais līdz 2023.gada beigām.
Digitālās vides radīto iespēju izmantošana
Iedzīvotājiem līdz 2018. gadam būs bezmaksas pieeja internetam pašvaldību publiskajās bibliotēkās, šim mērķim katru gadu piešķirts valsts finansējums 437 485 eur apmērā, tādējādi iedzīvotājiem būs iespēja izmantot e-pakalpojumus un sazināties ar valsti digitālā vidē. Sākta oficiālās eAdreses ieviešana, kļuvuši pieejamāki e-pakalpojumi un plašāka to izmantošana, piemēram, 2016. gada portālā Latvija.lv izvietoti 174 e-pakalpojumi. Panākta konceptuāla vienošanās – no 2019. gada 1. janvāra visiem iedzīvotājiem nodrošināt eID kartes ar neierobežotu bezmaksas e-parakstu skaitu.
Lai iegūtu detalizētu un pilnīgu informāciju par Latvijas dabas vērtībām, to izplatību un kvalitāti, 2017.gada vasarā pirmo reizi Latvijā tiks uzsākta dabas vērtību apzināšana – dabas skaitīšana.
“Lai mūsu bērniem būtu iespējas saņemt ne tikai kvalitatīvus pakalpojumus, bet dzīvot dabas bagātībām pilnā Latvijā, mūsu pienākums ir apzināt un saglabāt šīs dabas bagātības. Tāpēc būtiski jau šovasar uzsākt dabas skaitīšanu Latvijā,” norāda ministrs.
