Ārkārtējās situācijas laikā atbilstoši Ministru kabineta 2020.gada 6.novembra rīkojuma Nr.655 „Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 5.1.punktam, visā valsts teritorijā ir aizliegti publiski pasākumi klātienē.

Izstrādes procesā esošam vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam publiskā apspriešana organizējama vai turpināma tikai pēc publisko pasākumu aizlieguma atcelšanas.

Lokālplānojumiem un detālplānojumiem piemērojams Covid-19 infekcijas izplatības un pārvaldības likuma 21.panta otrās daļas regulējums, kas paredz iespēju turpināt publisko apspriešanu tikai neklātienes formā (attālināti), ja tā uzsākta ne vēlāk kā 26.oktobrī un ir notikusi publiskās apspriešanas sanāksme klātienē. Ja publiskā apspriešana uzsākta ārkārtējās situācijas laikā, tā klātienē turpināma ne mazāk kā divas nedēļas pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas, tai skaitā organizējot publiskās apspriešanas sanāksmi.

Par ierobežojumiem ārkātyas situācijas laikā

Izstrādāta rokasgrāmata “Metodika 2021.gada apvienoto pašvaldību darbības uzsākšanai”. Tās mērķis ir sniegt atbalstu pašvaldībām apvienošanās procesā un piedāvāt vadlīnijas par pasākumiem, kas jāveic no jauna izveidotajām pašvaldībām uzreiz pēc darbības uzsākšanas. Saskaņā ar Saeimas lēmumu apvienotās pašvaldības uzsāks darbu pēc pašvaldību domes pirmās sēdes 2021. gada 1. jūlijā.

Dokuments (PDF) atjaunots 04.01.2021:

Metodika ir atvērtā tipa rokasgrāmata, kas izstrādāta, īstenojot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu. Tā ietver praktiskus norādījumus par veicamajiem pasākumiem, veidojot jauno novadu pēc administratīvi teritoriālās reformas, lai nodrošinātu pašvaldību darbības nepārtrauktību un pēctecību. Vienlaikus, sniegti ieteikumi tāda pašvaldības darba organizācijas modeļa izveidei, kas būtu efektīvs un radītu iedzīvotājiem iespējas saņemt pieejamus un kvalitatīvus pakalpojumus. Rokasgrāmatā arī iekļauta noderīga informācija, kas veidota, sadarbojoties ar citām organizācijām. Būtiski, ka tā ir atvērts dokuments, ko paredzēts arvien papildināt ar pašvaldībām aktuāliem jautājumiem un skaidrojumiem, uzklausot un ņemot vērā pašvaldību priekšlikumus un pieredzi.

Jautājumiem un konsultācijām: 
Ilze Akmentiņa
Pašvaldību departamenta
Pašvaldību darbības tiesiskā nodrošinājuma nodaļas vecākā eksperte
Tālrunis: 67026412
ilze.akmentina@varam.gov.lv

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 20.punktā noteikts, ka pašvaldība, kuru administratīvi teritoriālās reformas ietvaros apvieno, var uzņemties aizņēmumu, galvojumu un citas ilgtermiņa saistības, iznomāt savu nekustamo īpašumu, kā arī atsavināt savu kustamo un nekustamo mantu, kuras pārdošanas vērtība pārsniedz 50 000 euro vai 0,1 procentu no pašvaldības pamatlīdzekļu vērtības, tikai pēc tam, kad saņemts pozitīvs apvienojamo pašvaldību finanšu komisijas lēmums. Finanšu komisiju veido visu apvienojamo pašvaldību domju priekšsēdētāji, un to vada un tās darbu organizē tās pašvaldības domes priekšsēdētājs, kurā ir lielākais iedzīvotāju skaits atbilstoši aktuālajiem Iedzīvotāju reģistra datiem. Finanšu komisijas sēdi sasauc mēneša laikā pēc tam, kad izskatīšanai finanšu komisijā iesniegts attiecīgs pašvaldības lēmums. 

Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 26.panta trešo daļu domes lēmumi un domes sēžu protokoli ir publiski pieejami. Domes lēmumus publicē pašvaldības mājaslapā internetā ne vēlāk kā trešajā darbdienā pēc to parakstīšanas dienas. Pieejamību domes lēmumiem un domes sēžu protokoliem nodrošina, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos informācijas pieejamības ierobežojumus.

Informācijas atklātības likuma 4.pantā noteikts, ka vispārpieejamā informācija ir tāda informācija, kas nav klasificēta kā ierobežotas pieejamības informācija.

Domes lēmumi un domes sēžu protokoli, kuri publicēti, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos informācijas pieejamības ierobežojumus, ir vispārpieejama informācija. Tādejādi apvienojamo pašvaldību finanšu komisijas lēmumi par pašvaldību lēmumiem par aizņēmumu, galvojumu un citu ilgtermiņa saistību, savu nekustamo īpašumu iznomāšanu, kā arī savu kustamo un nekustamo mantu atsavināšanu arī ir vispārpieejama informācija, ciktāl to neierobežo normatīvajos aktos noteiktie informācijas pieejamības ierobežojumi.

Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 20.punktu finanšu komisiju vada un tās darbu organizē tās pašvaldības domes priekšsēdētājs, kurā ir lielākais iedzīvotāju skaits atbilstoši aktuālajiem Iedzīvotāju reģistra datiem, kurš līdz ar to arī ir atbildīgs par finanšu komisijas lēmumu un komisiju sēžu protokolu iepazīstināšanu (publiskošanu), izsniegšanu, tai skaitā, ja ir saņemts iesniegums par šāda rakstura informācijas sniegšanu, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos informācijas pieejamības ierobežojumus.

Vienlaikus atgādinām par Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumu un tajā paustajām atziņām:

  • Demokrātiskas valsts pārvaldes funkcionēšanas neatņemama pazīme ir tās pārskatāmība. Tādējādi demokrātiskā valstī sabiedrībai ir jābūt iespējām sekot līdzi tam, kā tiek izlietoti publiskie līdzekļi, lai pārliecinātos, ka šo līdzekļu izlietojums kopumā ir vērsts uz sabiedrības interešu nodrošināšanu un publiskie līdzekļi netiek izmantoti negodprātīgi, piemēram, ar publisko varu apveltīto personu savtīgu interešu īstenošanai.
  • Tiesību uz informācijas pieejamību mērķis ir nodrošināt sabiedrības tiesības sekot līdzi tam, kā valsts (plašākā nozīmē) pilda tai uzticētās publiskās funkcijas. Turklāt tiesības piekļūt iestāžu rīcībā esošai informācijai, kas saistīta ar publiskās pārvaldes budžeta līdzekļu izlietojumu, ir attiecināmas arī uz informāciju par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību un nodibinājumu budžeta līdzekļu izlietojumu.
  • Informācijai piemītošs ierobežotas pieejamības informācijas statuss neizslēdz iespēju, ka arī šāda informācija var tikt izsniegta trešajām personām. Lemjot par ierobežotas pieejamības informācijas izsniegšanu, jāapsver, kurai no interesēm – tai, kuras aizsardzībai noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss, vai tai, kura pamato leģitīmu šīs informācijas saņemšanas nepieciešamību, konkrētajos apstākļos ir dodama priekšroka. Arī informācija par fiziskas personas datiem un privāto dzīvi var tikt izsniegta trešajām personām, ja konkrētā gadījumā ir konstatējami tādi apstākļi, kuros informācijas pieprasītāja leģitīmā interese bauda lielāku aizsardzību, nekā konkrētās personas interese uz privātās dzīves neaizskaramību.
  • Žurnālistu darbība, īstenojot vārda un preses brīvību, ir fundamentāla vērtība demokrātiskā valstī, jo tieši ar tās palīdzību lielā mērā tiek nodrošinātas sabiedrības tiesības iegūt informāciju par visai sabiedrībai būtiskiem jautājumiem un tostarp sekot līdzi tam, kā valsts pilda tai uzticētās publiskās funkcijas un kā rīkojas ar nodokļu maksātāju budžetā iemaksātajiem līdzekļiem. Iegūstot un analizējot informāciju par budžeta līdzekļu izlietojumu un publisko funkciju izpildi, žurnālisti pilda savu demokrātijas „sargsuņa” funkciju.[1]

 


[1] Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2019.gada 18.aprīļa spriedums Lieta Nr. A420169118, SKA-917/2019

Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 20. punktu pašvaldība, kuru administratīvi teritoriālās reformas ietvaros apvieno, var uzņemties aizņēmumu, galvojumu un citas ilgtermiņa saistības, iznomāt savu nekustamo īpašumu, kā arī atsavināt savu kustamo un nekustamo mantu, kuras  pārdošanas vērtība pārsniedz 50 000 euro vai 0,1 procentu no pašvaldības pamatlīdzekļu vērtības, tikai pēc tam, kad saņemts pozitīvs apvienojamo pašvaldību finanšu komisijas (turpmāk – finanšu komisija) lēmums. VARAM ieskatā viens no finanšu komisijas izveides mērķiem ir tādu apvienojamo pašvaldību saistību izvērtēšana, kuras ietekmēs jaunveidojamās pašvaldības budžetu, līdz ar to būtu piemērojams likuma “Par pašvaldību budžetiem” 22.panta otrajā daļā ietvertais ilgtermiņa saistību definējums, proti, ilgtermiņa saistības šā likuma izpratnē ir saistības, kuras pašvaldība uzņemas, slēdzot līgumus par preču pirkšanu vai nomu vai pakalpojumu saņemšanu, vai būvdarbu veikšanu pasūtītāja vajadzībām un līgumus, kas paredz pašvaldības budžeta līdzdalību konkrētu projektu realizācijā, bet kopējo samaksu par attiecīgo darījumu pašvaldība neveic divpadsmit mēnešu laikā no līguma noslēgšanas brīža.

Vienlaikus informējam, ka atbilstoši ārējos normatīvajos aktos noteiktajai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kompetencei tā nesniedz ārējo normatīvo aktu oficiālu skaidrojumu. Saistošu tiesību normas skaidrojumu ir tiesīgs sniegt tiesību normas radītājs, savukārt tiesību normas interpretāciju (tulkošanu) tiesību normas piemērošanas gaitā katrā konkrētā situācijā veic tiesību normas piemērotājs, tajā skaitā valsts un pašvaldību institūcijas un tiesa. Līdz ar to VARAM paustie secinājumi un konstatējumi par normatīvo aktu piemērošanu ir uzskatāmi par VARAM viedokli un nerada nekādas tiesiskas sekas citām personām.

Papildus viedokļa noskaidrošanai aicinām vērsties Finanšu ministrijā, kas saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 239 “Finanšu ministrijas nolikums” 1. punktu ir vadošā valsts pārvaldes iestāde finanšu nozarē, kas ietver arī valsts un pašvaldību budžeta, īstermiņa un ilgtermiņa finanšu politikas apakšnozares.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40.panta pirmo daļu publiska persona var deleģēt privātpersonai un citai publiskai personai pārvaldes uzdevuma veikšanu. Ar pārvaldes uzdevumu tiek saprasts uzdevums, kas saistīts ar valsts varas īstenošanu un tiek veikts valsts pārvaldes funkciju izpildei. Turklāt pārvaldes uzdevums ir darbība publisko tiesību jomā, savukārt darbības, kuras publiskā persona izpilda privāto tiesību jomā, nevar būt par deleģēšanas priekšmetu. Ievērojot minēto, deleģēšanas līgums nerada Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 20. punktā un likuma “Par pašvaldību budžetiem” 22. panta otrajā daļā minētās saistības. Deleģēšanas līgums pēc savas būtības nenodrošina labumu gūšanu pašvaldībai, kā to nodrošina likuma “Par pašvaldību budžetiem” 22. panta otrajā daļā minētās saistības, kā arī deleģēšanas līgumu slēgšanā nav piemērojami Publisko iepirkumu likuma nosacījumi. Deleģēšanas līguma ietvaros pilnvarotā persona veic pašvaldības funkcijā ietilpstošu pārvaldes uzdevumu pašvaldības vārdā, pašvaldībai saglabājot atbildību par attiecīgās funkcijas izpildi kopumā. Turklāt pārvaldes uzdevuma deleģēšanas priekšnosacījums ir, ka pilnvarotā persona šo uzdevumu varēs veikt efektīvāk, nekā pašvaldība, kurai pēc būtības šis uzdevums būtu jāveic pašai. Līdzīgi arī attiecībā uz citiem publisko tiesību līgumiem (Valsts pārvaldes iekārtas likuma 12.pants) likuma “Par pašvaldību budžetiem” 22.panta otrajā daļā ietvertais ilgtermiņa saistību definējums nebūtu attiecināms, jo tie pēc savas būtības neatbilst minētajā pantā noteiktajiem kritērijiem. Ievērojot iepriekš minēto, VARAM ieskatā pirms publisko tiesību līgumu slēgšanas nav nepieciešams saņemt pozitīvu finanšu komisijas lēmumu.

Vienlaikus informējam, ka atbilstoši ārējos normatīvajos aktos noteiktajai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kompetencei tā nesniedz ārējo normatīvo aktu oficiālu skaidrojumu. Saistošu tiesību normas skaidrojumu ir tiesīgs sniegt tiesību normas radītājs, savukārt tiesību normas interpretāciju (tulkošanu) tiesību normas piemērošanas gaitā katrā konkrētā situācijā veic tiesību normas piemērotājs, tajā skaitā valsts un pašvaldību institūcijas un tiesa. Līdz ar to VARAM paustie secinājumi un konstatējumi par normatīvo aktu piemērošanu ir uzskatāmi par VARAM viedokli un nerada nekādas tiesiskas sekas citām personām.

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 20.punktā ir noteikts, ka finanšu komisiju veido visu apvienojamo pašvaldību domju priekšsēdētāji. Tādējādi Ministrija izsaka viedokli, ka viens no domes priekšsēdētāja vai amatpersonas, kura pilda domes priekšsēdētāja pienākumus tā prombūtnē, likumā noteiktajiem pienākumiem līdz 2021.gada 1.jūlijam, kad darbu uzsāks jaunievēlētā pašvaldības dome, ir piedalīties finanšu komisijas sēdēs. Tā rezultātā situācija, kad finanšu komisija ir nepilnā sastāvā (proti, kāds no domes priekšsēdētājiem nav ieradies), ir vērtējama kā neierasta, tiesību normās neprognozēta un izņēmuma situācija.

Ievērojot, ka atbilstoši norādītās tiesību normas mērķim ir paredzēts, ka finanšu komisija ikvienu lēmumu pieņem, kad tā ir pilnā sastāvā, ir secināms, ka finanšu komisijas sēde var notikt tikai tad (kvorums), ja tajā piedalās vairāk nekā puse no domes priekšsēdētājiem.

Savukārt finanšu komisijas lēmums ir pieņemts, ja par to nobalsojušie komisijas locekļi pārstāv vismaz pusi no attiecīgo pašvaldību iedzīvotāju kopskaita atbilstoši aktuālajiem Iedzīvotāju reģistra datiem. Tātad situācijā, kad novads vai pilsēta ir ar iedzīvotāju kvalificējošo vairākumu un tas nobalso PAR, bet pārējie – PRET, lēmums ir pieņemts.

Vienlaikus piebilstam, ka atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam finanšu komisijas izveidošanas mērķis ir panākt aktīvu kopdarbu jautājumu risināšanā, kā arī panākt, ka lēmumu pieņemšana ir atklāta. Tādējādi pat gadījumos, ja kāda lēmuma pieņemšana ir notikusi apstākļos, kad to atbalsta tikai novada ar lielāko iedzīvotāju skaitu domes priekšsēdētājs, bet pilnībā neatbalsta pārējie novadu domju priekšsēdētāji, tas nenozīmē, ka šāda lēmuma pieņemšana nav jēgpilna, jo pārējiem  novadu domju priekšsēdētājiem ir bijusi iespēja argumentēt cita satura lēmuma pieņemšanu un uzklausīt argumentus, kas ir bijuši par pamatu konkrētā lēmuma pieņemšanai.

Ievērojot to, ka ikviena jaunveidojamā novadā ietilpstošā novada domes priekšsēdētāja darbs, strādājot finanšu komisijā, ir pēc būtības saistīts ar jaunveidojamā novada kopējām interesēm, tad Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 20. punktā ietvertais lēmuma pieņemšanas princips ir loģisks un pamatots, jo ikvienam finanšu komisijas dalībniekam ir pienākums strādāt ne tikai pašreizējā, bet arī jaunveidojamā novada interesēs.

Ministru kabinets 2020.gada 15.septembrī pieņēma noteikumus Nr.577 “Kārtība, kādā administratīvi teritoriālās reformas ietvaros pašvaldībām piešķir valsts mērķdotāciju kopīga jaunveidojamā novada pašvaldības administratīvās struktūras projekta izstrādei” (spēkā no 19.09.2020.).

MK noteikumi nosaka kārtību, kādā administratīvi teritoriālās reformas ietvaros līdz 2021.gada 1.jūlijam pašvaldībām piešķir valsts mērķdotāciju kopīga jaunveidojamā novada pašvaldības administratīvās struktūras projekta izstrādei (turpmāk – projekts).

Lai atbalstītu jauno pašvaldību izveidošanas procesu un veicinātu apvienojamo pašvaldību sadarbību pirms darbu uzsāk jaunievēlētās domes, mērķdotācija tiks piešķirta administratīvās struktūras izstrādei pašvaldībai (turpmāk – atbildīgā pašvaldība), kurā ir lielākais iedzīvotāju skaits atbilstoši Iedzīvotāju reģistra datiem uz 2020.gada 1.janvāri. 

Valsts mērķdotācijas kopējais apjoms ir 525 000 euro, kas sadalīts pa gadiem, attiecīgi 2020.gadā 367 500 euro apmērā (70%), bet 2021.gadā 157 500 euro apmērā (30%).

Vienam projektam pieejamais finansējums paredzēts 18 750 euro apmērā. Kopumā noteikumi attiecas uz 28 jaunveidojamiem novadiem. Administratīvās struktūras projekta izstrādē piedalās tikai apvienojamās pašvaldības arī gadījumos, kad pašvaldības administratīvais centrs atradīsies valstspilsētā, kura saglabās atsevišķas pašvaldības statusu.

Atbildīgā pašvaldība var pretendēt uz mērķdotācijas saņemšanu, ja līdz 2020.gada 30.septembrim uz Valsts reģionālās attīstības aģentūras (turpmāk – aģentūra) e-pasta adresi pasts@vraa.gov.lv nosūta ar drošu elektronisko parakstu parakstītu:

  1. pieteikumu uz pašvaldības veidlapas, kurā norādītas projekta izstrādes izmaksas un norēķinu konts Valsts kasē, un
  2. domes lēmumu par apņemšanos sagatavot projektu.

Projekta izstrādes termiņš ir 2021.gada 1.jūnijs.

Atlikušās mērķdotācijas daļu var saņemt līdz 2021.gada 1.jūlijam, aģentūrā iesniedzot izstrādāto projektu un pārskatu par projekta izstrādei piešķirtās valsts mērķdotācijas izlietojumu.

Atbildīgā pašvaldība projektu izstrādā sadarbībā ar visām attiecīgi apvienojamajām pašvaldībām, kuras noteiktas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā.

Projekta izstrādei attiecināmās izmaksas ir personāla atalgojums (darba alga un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) un piesaistīto ekspertu pakalpojumu izmaksas. Projekta izstrādē var tikt iesaistīti apvienojamo pašvaldību darbinieki, veicot papildu pienākumus.

 

Precīza kārtība vēl tiks noteikta ar Ministru kabineta noteikumiem, kuri šobrīd atrodas izstrādes stadijā. Dotācija tiks piešķirta 2021. gadā.

Atbilstoši ATAVL pārejas noteikumu 10. punktā noteiktajam, dotācija tiks piešķirta tikai pašvaldībai, kas izveidota, pašvaldībām apvienojoties.

Līdz ar to gadījumos, kad jaunizveidotā novada centrs atrodas valstspilsētā, kura saglabā atsevišķas pašvaldības statusu, dotācija administratīvo izdevumu līdzfinansēšanai tiks piešķirta tikai jaunizveidotajai apvienotajai pašvaldībai. Dotācija netiks piešķirta pašvaldībām, kuras paliek esošajās robežās un netiek apvienotas ar citām pašvaldībām, t.sk. arī valstspilsētām, kurās atradīsies blakusnovadu administratīvie centri (Ventspils, Rēzekne, Daugavpils, Jelgava).

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) informē, ka 2020.gada 23.jūnijā stājies spēkā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums, kura pārejas noteikumu 20.punkts nosaka, ka pašvaldība, kuru administratīvi teritoriālās reformas ietvaros apvieno, var uzņemties aizņēmumu, galvojumu un citas ilgtermiņa saistības, iznomāt savu nekustamo īpašumu, kā arī atsavināt savu kustamo un nekustamo mantu, kuras pārdošanas vērtība pārsniedz 50 000 euro vai 0,1 procentu no pašvaldības pamatlīdzekļu vērtības, tikai pēc tam, kad saņemts pozitīvs apvienojamo pašvaldību finanšu komisijas (turpmāk — Finanšu komisija) lēmums. Finanšu komisiju veido visu apvienojamo pašvaldību domju priekšsēdētāji, un to vada un tās darbu organizē tās pašvaldības domes priekšsēdētājs, kurā ir lielākais iedzīvotāju skaits atbilstoši aktuālajiem Iedzīvotāju reģistra datiem. Finanšu komisijas sēdi sasauc mēneša laikā pēc tam, kad izskatīšanai Finanšu komisijā iesniegts attiecīgs pašvaldības lēmums.
Tā kā Likums nenosaka kārtību par dokumentu pieejamību, lēmumu pieņemšanu un noformēšanu, kā arī citu organizatorisku jautājumu izskatīšanu Finanšu komisijā, VARAM pauž viedokli, ka Finanšu komisija tiek sasaukta atbilstoši izskatāmo jautājumu aktualitātei un lēmumi tiek pieņemti un noformēti līdzīgi tam, kā tiek pieņemti un noformēti pašvaldības domes sēžu lēmumi atbilstoši likumā “Par pašvaldībām” noteiktajai kārtībai. VARAM arī iesaka Finanšu komisijai izveidot savu lēmuma veidlapu, un norāda, ka lēmuma pielikumā būtu pievienojami arī visi pašvaldību lēmumi, kas iesniegti Finanšu komisijā.
Tāpat VARAM aicina veidot Finanšu komisijas iespējami drīzā termiņā, jo, iesniedzot jaunos investīciju projektu pieteikumus, būs nepieciešams pievienot Finanšu komisijas lēmumu.

Papildus vēršam uzmanību, ka likuma “Par valsts budžetu 2020. gadam” 56.pants nosaka, ka līdz stājas spēkā likums par jauno administratīvi teritoriālo iedalījumu pašvaldībai, tikai saņemot VARAM pozitīvu atzinumu par šajā pantā minēto darījumu atbilstību administratīvi teritoriālajai reformai un ilgtspējīgai novada attīstībai, ir tiesības:
    1) uzņemties aizņēmumu saistības un sniegt galvojumus atbilstoši šā likuma 13. pantā noteiktajiem nosacījumiem, izņemot aizņēmumus un galvojumus, kas nepieciešami Eiropas Savienības un citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētiem projektiem;
    2) atsavināt pašvaldības kustamo un nekustamo mantu, kuras pārdošanas vērtība pārsniedz 50 000 euro un 0,1 procentu no pašvaldības pamatlīdzekļu vērtības.

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 20.punkts nosaka: “Pašvaldība, kuru administratīvi teritoriālās reformas ietvaros apvieno, var uzņemties aizņēmumu, galvojumu un citas ilgtermiņa saistības, iznomāt savu nekustamo īpašumu, kā arī atsavināt savu kustamo un nekustamo mantu, kuras pārdošanas vērtība pārsniedz 50 000 euro vai 0,1 procentu no pašvaldības pamatlīdzekļu vērtības, tikai pēc tam, kad saņemts pozitīvs apvienojamo pašvaldību finanšu komisijas (turpmāk — finanšu komisija) lēmums. Finanšu komisiju veido visu apvienojamo pašvaldību domju priekšsēdētāji, un to vada un tās darbu organizē tās pašvaldības domes priekšsēdētājs, kurā ir lielākais iedzīvotāju skaits atbilstoši aktuālajiem Iedzīvotāju reģistra datiem. Finanšu komisijas sēdi sasauc mēneša laikā pēc tam, kad izskatīšanai finanšu komisijā iesniegts attiecīgs pašvaldības lēmums.” Finanšu komisija lēmumus pieņem šādi:

1) ja neviens no komisijas locekļiem neiebilst, lēmums tiek pieņemts bez balsošanas, vienojoties;

2) ja iebilst kaut viens no komisijas locekļiem, par lēmumu balso. Finanšu komisijas lēmums ir pieņemts, ja to atbalstījušie komisijas locekļi pārstāv vismaz pusi no attiecīgo pašvaldību iedzīvotāju kopskaita atbilstoši aktuālajiem Iedzīvotāju reģistra datiem.”

Līdz ar to VARAM izsaka viedokli, ka gadījumos, kas attiecināmi uz atsevišķu pašvaldības teritorijas daļu, proti – pilsētu vai pagastu, kas reformas rezultātā ir atdalīta no esošās pašvaldības teritorijas un iekļauta citā novadā –, attiecīgās pašvaldības domes priekšsēdētājs nav iekļaujams attiecīgajā novadu finanšu komisijā, jo pārejas noteikumu 20.punkts attiecināms tikai uz to pašvaldību domju priekšsēdētājiem, kuru pārstāvētās pašvaldības tiek apvienotas.

Likumā nav noteikts, kā rīkoties situācijā, kad pie jaunizveidotās administratīvās teritorijas tiek pievienota arī citas pašvaldības teritoriālā vienība – pilsēta vai pagasts. Tomēr, ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto labas pārvaldības principu un principu, ka valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs, VARAM uzskata, ka gadījumos, ja novadu finanšu komisijā tiek izskatīti jautājumi, kas skars pievienojamās pilsētas vai pagasta teritoriju vai šo teritoriju iedzīvotāju intereses, vadošās pašvaldības domes priekšsēdētājam par to būtu jāinformē attiecīgā novada pašvaldības domes priekšsēdētājs, kurš līdz 2021. gada 1. jūlijam pārstāv pašvaldību, kuras teritorijā iekļaujas attiecīgā pilsēta vai pagasts.

Ja novadu finanšu komisijā tiek izskatīti jautājumi, kas skar atdalāmo pilsētu vai pagasta teritoriju vai šo teritoriju iedzīvotāju intereses, vadošās pašvaldības domes priekšsēdētājam par to būtu jāinformē vadošās pašvaldības domes priekšsēdētājs, kam jaunizveidotajā novadā tiks pievienota attiecīgā pilsēta vai pagasts.

Abos gadījumos attiecīgais pašvaldības domes priekšsēdētājs var piedalīties finanšu komisijas sēdē novērotāja statusā un viņa izteikto viedokli par izskatāmo jautājumu iekļauj komisijas sēdes protokolā.

 

1. jautājums: Vai pienākums saņemt apvienojamo pašvaldību finanšu komisijas pozitīvu lēmumu, lai apvienojamā pašvaldība varētu uzņemties aizņēmumu, galvojumu un citas ilgtermiņa saistības, iestājas jebkurā gadījumā, kad nodibināmās saistības ir garākas par 12 mēnešiem neatkarīgi no darījuma summas?

Atbilde. Atbilstoši Likuma pārejas noteikumu 20.punktam, kurš nosaka, ka pašvaldība, kuru administratīvi teritoriālās reformas ietvaros apvieno, var uzņemties aizņēmumu, galvojumu un citas ilgtermiņa saistības, iznomāt savu nekustamo īpašumu, kā arī atsavināt savu kustamo un nekustamo mantu, kuras pārdošanas vērtība pārsniedz 50 000 euro vai 0,1 procentu no pašvaldības pamatlīdzekļu vērtības, tikai pēc tam, kad saņemts pozitīvs apvienojamo pašvaldību finanšu komisijas lēmums.
Līdz ar to ir secināms, ka norādītajos gadījumos ir vienmēr nepieciešams finanšu komisijas lēmums, savukārt darījuma summa Likumā attiecas tikai uz atsavināšanas gadījumiem.

 

2. jautājums: Kas ir jāņem vērā, lai noteiktu atsavināmā īpašuma pārdošanas vērtību: vai tas, ka tā pārsniedz 50 000 euro vai tomēr ka pārsniedz 0,1 procentu no pašvaldības pamatlīdzekļu vērtības? Gadījumā, ja 0,1 procents no pamatlīdzekļu vērtības ir mazāka summa par 50 000 euro, piemēram 8 000 euro, un atsavināmā īpašuma pārdošanas vērtība ir 8 500 euro, vai ir jāskata šis jautājums apvienojamo pašvaldību finanšu komisijā?

Atbilde. Plānotam atsavināšanas darījumam ir nepieciešams apvienojamo pašvaldību finanšu komisijas lēmums, ja iestājas vismaz viena no minētajām vērtībām.

 

3. jautājums: Vai visos gadījumos, kad dome lemj par nekustamā īpašuma iznomāšanu ar termiņu ilgāk par 12 mēnešiem, būtu jāsaņem apvienojamo pašvaldību finanšu komisijas pozitīvs lēmums?

Atbilde. Jā, šādos gadījumos, ja nomas līguma termiņš ir garāks nekā 2021.gada 1.jūlijs (kad darbu uzsāks jaunās apvienoto pašvaldību domes un šīs saistības pārņems arī apvienotā jaunā pašvaldība), ir nepieciešams apvienojamo pašvaldību finanšu komisijas lēmums.

 

4. jautājums: Vai pašvaldības nekustamās vai kustamās mantas izsoles rīkošanas gadījumā, kad saskaņā ar normatīvajiem aktiem nepieciešami vairāki domes lēmumi (1. - par nodošanu atsavināšanai, izsoles noteikumu apstiprināšanu un izsoles rīkošanu; 2. - par izsoles rezultātu apstiprināšanu un atsavināšanas procedūras pabeigšanu par labu izsolē uzvarējušam pretendentam (izsoles gadījumā)), apvienojamo pašvaldību finanšu komisijai savā sēdē būtu jāskata pēdējo domes lēmumu un pēc pirmā nebūtu nepieciešams jautājumu skatīt apvienojamo pašvaldību finanšu komisijā? 

Atbilde. Jautājums par apvienojamo pašvaldību finanšu komisijā izskatāmo dokumentu apriti būtu nosakāms pašām apvienojamajām pašvaldībām apvienojamo pašvaldību finanšu komisijas nolikumā. Vienlaikus Ministrija pauž viedokli, ka izsoles rīkošanas gadījumā apvienojamo pašvaldību finanšu komisijā būtu jāskata pēdējo domes lēmumu par izsoles rezultātu apstiprināšanu un atsavināšanas procedūras pabeigšanu par labu izsolē uzvarējušam pretendentam.

 

 

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 20.punktā ir noteikts, ka finanšu komisiju veido visu apvienojamo pašvaldību domju priekšsēdētāji. Tādējādi VARAM izsaka viedokli, ka viens no domes priekšsēdētāja vai amatpersonas, kura pilda domes priekšsēdētāja pienākumus tā prombūtnē, likumā noteiktajiem pienākumiem līdz 2021.gada 1.jūlijam, kad darbu uzsāks jaunievēlētā pašvaldības dome, ir piedalīties finanšu komisijas sēdēs. Tā rezultātā situācija, kad finanšu komisija ir nepilnā sastāvā (proti, kāds no domes priekšsēdētājiem nav ierasdies), ir vērtējama kā neierasta, tiesību normās neprognozēta un izņēmuma situācija.

Ievērojot, ka atbilstoši norādītās tiesību normas mērķim (to palīdz izprast finanšu komisijas kompetencē esošo jautājumu, kas būtiski ietekmēs topošo novadu intereses, nozīmīgums) ir paredzēts, ka finanšu komisija ikvienu lēmumu pieņem, kad tā ir pilnā sastāvā, ir secināms, ka finanšu komisijas var notikt tikai tad (kvorums), ja tajā piedalās vairāk nekā puse no domes priekšsēdētājiem, tādējādi pilnvērtīgi sasniedzot finanšu komisijas izveidošanas mērķi.

Savukārt finanšu komisijas lēmums ir pieņemts, ja par to nobalsojušie komisijas locekļi pārstāv vismaz pusi no attiecīgo pašvaldību iedzīvotāju kopskaita atbilstoši aktuālajiem Iedzīvotāju reģistra datiem.