Preses relīze Valsts vides dienests
grafiks

Lašu un taimiņu nārsta periodā, Valsts vides dienests (VVD) veica pastiprinātu kontroli lašveidīgo zivju migrācijas un nārsta upēs un jūras piekrastē. Lielākā kontroles intensitāte notika Ventā, Užavā, Rīvā, Salacā, Gaujā un to baseina mazajās upēs, kā arī jūras piekrastē. Divos mēnešos, no 1. oktobra līdz 30. novembrim tika veiktas 234 pārbaudes, no kurām 42% gadījumu tika atrasti un izcelti nelegālie zvejas rīki. Kopā tika izcelti 96 zvejas rīki, no kuriem 68 tika atklāts iekšējos ūdeņos un 28 jūras piekrastē. Lielākā daļa no nelegālajiem zvejas rīkiem (62) bija zivju tīkli, 18 - nēģu zvejas rīki (murdi, bunduļi), 8 zivju murdi, 4 zivju duramie rīki, 3 makšķerēšanas rīki, kā arī 1 elektrozvejas aparāts. 

“Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, 2023. gadā pastiprinātas lašveidīgo migrācijas un nārsta vietu kontroles laikā izņemto nelegālo zvejas rīku skaits ir samazinājies un nesasniedz pat 2021. gada apjomu, kad tika atrasti 154 nelegālie zvejas rīki. 2021. gadā Latvijā lašveidīgo nārsta laiks sakrita ar valstī noteikto mājsēdi, kad bija aizliegts pārvietoties ārpus mājām nakts stundās, tādējādi samazinot arī maluzvejnieku aktivitāti. Minētais zemais nelegālo rīku skaits šajā gadā varētu būt saistīts ar plašajiem uzraudzībā iesaistītajiem dažādu institūciju resursiem, kā arī augstu ūdens līmeni Latvijas upēs oktobrī un novembra sākumā, kas ir visaktīvākais lašveidīgo migrācijas un nārsta laiks. Augstais ūdens līmenis un pastiprināta kontrole būtiski apgrūtināja nelegālo zvejas rīku ievietošanu, kā rezultātā šogad lašveidīgo zivju nārsts notika ar ļoti minimālu maluzvejas ietekmi”, par aizvadīto posmu lieguma laikā zvejas kontrolē stāsta VVD ģenerāldirektora vietniece un Zvejas kontroles departamenta direktore Evija Šmite. 

VVD augstu vērtē citu institūciju iesaisti zivju resursu sargāšanā šajā laikā, sevišķi Nacionālo bruņoto spēku Zemessardzes iesaisti, kas nodrošināja patrulēšanu gar konkrētām ūdenstilpēm un kopā ar VVD inspektoriem devās reidos pa lašupēm. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, veiksmīga sadarbība bija arī ar Valsts robežsardzi, Valsts policiju, pašvaldību policiju un nevalstiskajam organizācijām, kā, piemēram, “Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrību” un “Vides Aizsardzības Asociāciju”, kas ar sabiedrisko vides inspektoru līdzdalību patstāvīgi veica kontroles pasākumus un  pieķēra pārkāpējus. 

VVD atzīmē, ka zvejas kontroles efektivitāti būtiski ir uzlabojis ar Zivju fonda atbalstu iegādātais mūsdienīgais tehniskais aprīkojums –  droni, termokameras, eholotes, laivas u.c. 

Kopumā sabiedrības izpratne par zivju resursu aizsardzību ir uzlabojusies un VVD regulāri saņem ziņojumus par iespējamiem nelegālas zvejas gadījumiem. Tādēļ VVD aicina arī turpmāk būt vērīgiem un ziņot, ja izdodas konstatēt iespējamu pārkāpumu - zvanot uz +371 26338800, vai izmantojot Vides SOS mobilo aplikāciju. 

Kā ziņots, sākot ar 1. oktobri, Latvijas ūdeņos ir lašu un taimiņu ieguves lieguma periods, kas iekšējos ūdeņos ilgs līdz 31. decembrim.  Nārsta laiks ir sevišķi jutīgs periods lašveidīgajām zivīm, kas migrācijas un nārstošanas laikā kļūst vieglāk pieejamas un iegūstamas to gaļas un ikru kārotājiem. 

 

Informāciju sagatavoja:  

Aija Jalinska 
Sabiedrisko attiecību vadītāja 
Valsts vides dienests  
Tel.+371 25780460  
aija.jalinska@vvd.gov.lv
www.vvd.gov.lv