2016. gada 16. – 17. februārī Oslo norisinājās Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009. – 2014. gada programmas “Nacionālā klimata politika” ietvaros finansēts pieredzes apmaiņas seminārs, kuru organizēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) sadarbībā ar Norvēģijas Civilās aizsardzības direktorātu (turpmāk – DSB).

2014. gada vidū VARAM uzsāka darbu pie Nacionālās klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģijas izstrādes, kas norit projekta “Priekšlikuma izstrāde Nacionālajai klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģijai, identificējot zinātniskos datus un pasākumus pielāgošanās klimata pārmaiņām nodrošināšanai, kā arī veicot ietekmju un izmaksu novērtējumu” (turpmāk – Projekts) ietvaros. Pielāgošanās ir vērsta uz klimata pārmaiņu radīto risku (stipri nokrišņi, aukstuma un karstuma viļņi, jūras līmeņa paaugstināšanās u.c.) samazināšanu un iespējamo ieguvumu (garāks veģetācijas periods, samazināts siltumenerģijas patēriņš u.c.)  izmantošanu. Pielāgošanās politikas veidošana ir nepieciešama, lai nodrošinātu sistēmisku klimata pārmaiņu radīto risku un ieguvumu izvērtēšanu un vadību. Šāda veida pielāgošanās politikas dokuments Latvijā tiek izstrādāts pirmo reizi, tādēļ nozīmīgi ir iegūt zināšanas un pārņemt citu valstu pieredzi šāda dokumenta izstrādē. 

Pieredzes apmaiņas semināra mērķis bija pieredzes, zināšanu un viedokļu apmaiņa starp Latvijas un Norvēģijas ekspertiem, par klimata pārmaiņu radīto risku pārvaldību un praktiskajiem risinājumiem to mazināšanā. Seminārā piedalījās 5 dalībnieki no Latvijas, kas pārstāvēja VARAM un VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru” un 9 dalībnieki no Norvēģijas, kas pārstāvēja DSB, Norvēģijas Vides aģentūru,  Oslo pašvaldību, Norvēģijas Ūdens resursu un enerģijas direktorātu,  Norvēģijas apdrošinātājus.
 
1

Foto: J. Šīre (LVĢMC) informē par Projekta ietvaros veikto plūdu risku modelēšanu (© I. Bruņeniece)

Semināra ietvaros Norvēģu speciālisti dalījās savā pieredzē un zināšanās par pielāgošanās politikas un pasākumu sistēmas izveidi specifiskām un nozīmīgām jomām kā būvniecībai, transportam, infrastruktūrai un ūdens resursu pārvaldībai (saistībā ar plūdiem un nokrišņiem). Tika minēti piemēri risku un ievainojamības zinātniskajiem un praktiskajiem aspektiem valsts un pašvaldību līmenī, kā arī izpētes, informācijas un risinājumu sasaistei. Apmainoties pieredzēm, starp Latvijas un Norvēģijas speciālistiem raisījās produktīvas sarunas un diskusijas, kā arī tika nodibināti kontakti turpmākai sadarbībai.

Seminārs tika finansēts no Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta Divpusējās sadarbības fonda līdzekļiem.

Semināra dienaskārtība pieejama šeit.

Seminārā sniegtās prezentācijas pieejamas šeit.