Eiropas Komisija ir publicējusi pirmo ziņojumu par stāvokli digitālajā desmitgadē ar aicinājumu kopīgi rīkoties, lai veicinātu digitālo pārkārtošanos. Minēto ziņojumu papildina 2023.gada ziņojumi par Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, tai skaitā Latvijas, progresu, lai sasniegtu ES izvirzītos digitālos mērķus 2030.gadam, kā arī ieteikumus dalībvalstīm to sasniegšanai.
Ziņojumā par stāvokli digitālajā desmitgadē (Report on the State of the Digital Decade) norādīts, ka Latvijas veikums digitālo publisko pakalpojumu jomā veicina Digitālās desmitgades mērķu sasniegšanu. Latvija sabiedrisko pakalpojumu digitalizācijas ziņā ir viena no vadošajām dalībvalstīm. Visos šīs jomas rādītājos Latvija darbojas virs ES vidējā līmeņa un labi apgūst un sniedz inovatīvus digitālos publiskos pakalpojumus. Publiskos pakalpojumus digitāli izmanto 77% Latvijas interneta lietotāju, pārsniedzot ES vidējo rādītāju 74%. Latvija arī pārspēj ES vidējo līmeni attiecībā uz galvenajiem tiešsaistes pakalpojumu sniegšanas aspektiem, kā arī attiecībā uz piekļuvi e-veselības ierakstiem. Tā, piemēram, digitālie valsts pārvaldes pakalpojumi iedzīvotājiem tiek nodrošināti 87% apmērā (ES vidējais rādītājs – 77%), savukārt pakalpojumi uzņēmējiem 86% (ES – 84%).
Atbilstoši ziņojumam, Latvijai ir iespējas uzlabot digitālo infrastruktūru. Savienojamības jomā Latvijai ir labi rādītāji fiksētā ļoti augstas veiktspējas tīkla pārklājuma ziņā, kas pozitīvi ietekmē virzību uz digitālās desmitgades mērķi savienojamībā, bet 5G pārklājuma rādītājs ir zemāks par ES vidējo rādītāju.
Latvijas veikums uzņēmumu digitalizācijas jomā rāda ievērojamas uzlabojumu iespējas. 2022. gadā 52% mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) bija sasnieguši vismaz digitālās intensitātes pamatlīmeni, kas ir zemāks par ES vidējo rādītāju 69%, lielos datus izmantoja tikai 9% uzņēmumu, bet mākslīgā intelekta risinājumus – 4%, kas ir krietni zem ES vidējā rādītāja. Arī Latvijas uzņēmumu īpatsvars, kas 2021. gadā izmantoja mākoņpakalpojumus (22%) atpaliek no ES vidējā rādītāja (34%). Turpmākajos gados būs jāpieliek ievērojamas pūles, lai sasniegtu vairāk nekā 90% apmērā no MVU, kas sasnieguši vismaz digitālās intensitātes pamatlīmeni, un līdz 2030.gadam 75% uzņēmumu, kas izmanto lielos datus, mākoņpakalpojumus vai mākslīgo intelektu.
Pamata un augstākas digitālās prasmes Latvijā tuvojas ES vidējam rādītājam. 51% no iedzīvotājiem vecumā no 16 līdz 74 gadiem ir vismaz digitālās pamatprasmes, un 24% pārsniedz digitālo pamatprasmju līmeni, salīdzinot ar ES vidējiem rādītājiem – attiecīgi 54% un 26%. IKT speciālistu skaits Latvijā veido 4,4% no kopējā darbaspēka, strauji tuvojoties IKT speciālistu ES vidējam rādītājam ES, kas ir 4,6%. Eiropas Komisija ir pozitīvi novērtējusi Latvijas ierosinātos un uzsāktos pasākumus digitālo prasmju līmeņa paaugstināšanā izglītības sistēmā un iedzīvotājiem kopumā. Tāpat, Latvijā ir labs balanss sieviešu iesaistei IKT jomā – 22,8% no IKT speciālistiem ir sievietes, ierindojot Latviju dalībvalstu top 10 pēc dzimumu līdzsvara.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols: “Eiropas Komisijas publicētais ziņojums parāda, ka Latvija iet pareizo digitālās transformācijas kursu. Gandarījums par publisko pakalpojumu digitalizāciju, kas ir novērtējums iestāžu un VARAM paveiktajam darbam. Digitālā transformācija pirmām kārtām ir domāta iedzīvotājiem, tieši tādēļ mums ir būtiski nodrošināt pakalpojumu pieejamību un to efektīvu darbību. Protams, ir jomas, kur valstij, kopā ar partneriem privātajā, nevalstiskajā un akadēmiskajā sektorā ir jāpieliek enerģija, lai mūsu sabiedrība un uzņēmēji ietu līdzi laikam. Nākamais solis ir kopā ar partneriem realizēt vērienīgus plānotos pasākumus iedzīvotāju digitālo prasmju uzlabošanā, komercsektora digitalizācijā un nākotnes infrastruktūras izveidē”.
ES ir uzstādījusi kopīgus mērķus, kas ir realizējami līdz 2030.gadam. Tā, piemēram, digitālajām prasmēm jābūt vismaz 80% iedzīvotāju, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) speciālistu skaitam ES kopumā ir jāsasniedz vismaz 10% no kopējā nodarbināto skaita. Savukārt, 5G pārklājumam un ļoti augstas veiktspējas tīkla pārklājumam jāaptver visas apdzīvotās vietas. Uzņēmējdarbības digitalizācijas jomā vismaz 90% no MVU ir jāsasniedz pamata digitālās intensitātes līmenis, un vismaz 75% no uzņēmējiem savā darbā jāizmanto mākslīgais intelekts, mākoņskaitļošana un lielie dati. Līdz 2030.gadam ES Dalībvalstīm ir jānodrošina piekļuve visiem galvenajiem publiskajiem pakalpojumiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kā arī drošiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem un elektroniskai veselības kartei.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar nozaru ministrijām, nozaru asociācijām un sektoru gatavo Digitālās desmitgades stratēģisko ceļvedi Latvijai līdz 2030.gadam, kurā iezīmē valsts prognozētās trajektorijas digitālās dekādes indikatoru jomās un apraksta pasākumus, kas dos ieguldījumu Dekādes programmā izklāstīto vispārīgo mērķu un digitālo mērķrādītāju sasniegšanā ES līmenī.
ES izvirzītie digitālie mērķi 2030.gadam noteikti ar Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu (ES) 2022/2481, ar ko izveido politikas programmu “Digitālās desmitgades ceļš” 2030.gadam: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32022D2481 .
Ziņojumi par ES Dalībvalstu progresu, lai sasniegtu ES izvirzītos digitālos mērķus 2030.gadam, ieteikumi ES Dalībvalstīm un Eiropas Komisijas 2023.gada ziņojums par stāvokli digitālajā desmitgadē pieejami saitē: https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/library/2023-report-state-digital-decade