Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda uzruna LMT konferencē “Smart Future” 2016. gada 23. maijā.
Labrīt visiem konferences dalībniekiem!
Ir skaidrs, ka nākotnes tehnoloģijas un to ietekme uz mūsu ikdienu arvien palielinās. Darba automatizācija, autonomie automobiļi, atjaunojamā enerģija, šādu piemēru ir ļoti daudz.
Šodienas konferences nosaukums ir Viedā nākotne. Bet kāda varētu būt vieda pilsēta vai valsts?
Tāda, kas spēj izmantot tehnoloģiju sniegtās iespējas un apstrādāt mums apkārt esošo informāciju, lai efektīvāk apsaimniekotu mūsu rīcībā esošos resursus un veidotu labāku dzīves kvalitāti.
Jaunās tehnoloģijas sola daudz ieguvumus. Tās mainīs arī to, kā pārvaldām pilsētas. Piemēram, pastāvīgā gaisa kvalitātes kontrole, kas mums jau ir, gudrie apgaismojumi, sensoru atkritumu tvertnes, kā tiek sniegti pakalpojumi – tie kļūst arvien personalizētāki, tajā pašā laikā arvien nemanāmāki.
Tehnoloģiski mums ir ļoti labi priekšnosacījumi – Latvijā ir ātrs internets par zemu cenu, mums ir progresīvi telekomunikāciju operatori, kas pastāvīgi ievieš arvien modernākās iespējas, mums ir bezvadu internets taksometros, par ko mūs pat apskauž mūsu kaimiņi.
Saskaņā ar Latvijas eIndeksa 2015. gada rezultātiem, 62 pašvaldības ir atzinušas, ka ikdienā izmanto kādus no „Gudrās pilsētas” risinājumiem savā pašvaldībā.
Mums ir arī īpaši aktīvas pašvaldības šajā jomā – piemēram, Jelgavas pašvaldības operatīvās informācijas centrs nesen savus risinājumus un pieeju prezentēja ANO konferencē «Gudrās pilsētas un infrastruktūra».
Galvenais akcents likts tieši uz modernajām tehnoloģijām, kuras, izmantotas ikdienā, ir būtiskas pašvaldības funkciju izpildē.
Tās nodrošina operatīvu komunikāciju starp pašvaldību un iedzīvotājiem un starp operatīvajiem un atbildīgajiem dienestiem: diennakts tālrunis 8787, interaktīvā karte, mobilā aplikācija «Jelgavas pilsētsaimnieks», pilsētas videonovērošana, inteliģentā satiksmes vadības sistēma, ārkārtas situāciju un ikdienas negadījumu apziņošanas sistēma,» tehniskos risinājumus, kas ieinteresējuši sadarbības partnerus ANO dalībvalstīs.
Tāpēc svarīgi ir, lai mums būtu:
- zinoši un spējīgi profesionāļi, kas spēj tehnoloģijas radoši pielietot specifisku sabiedrības jautājumu risināšanai;
- radoši, zinoši un tālredzīgi ierēdņi, kas plānotu politikas un veidotu tiesību aktus, kas atbalsta nākotnes tehnoloģiju pielietošanu un to neierobežotu.
Daži piemēri
Jau šobrīd ir sagatavota normatīvā vide, lai elektronisko sakaru komersantiem būtu iespējas piedāvāt iedzīvotājiem ātru datu plūsmas pieslēgumu no mobilajām ierīcēm. Šobrīd mūsu vadošie mobilo sakaru operatori piedāvā iedzīvotājiem augstas izšķirtspējas video straumēšanu, izmantojot ceturtās paaudzes interneta piekļuvi.
Pasaules Radiosakaru konferencē 2015.gada novembrī valstis vienojās par papildus frekvenču joslu noteikšanu 4G mobilo sakaru sistēmu turpmākai attīstībai, kā arī identificēja iespējamās joslas nākamās – piektās paaudzes, jeb 5G mobilo sakaru sistēmām.
Valsts sekretāru sanāksmē šī gada maijā izsludināti grozījumi Nacionālajā Radiofrekvenču plānā – 3500 MHz radiofrekvenču joslas sakārtošanai. 3500 MHz radiofrekvenču joslai ir nozīmīgs potenciāls blīvu un ātrdarbīgu bezvadu platjoslas tīklu izmantošanā un novatorisku elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanā galalietotājiem.
Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi ar mobilo sakaru tehnoloģiju paaudžu maiņu 5 līdz 10 gadu ciklā, sagaidāms, ka 5G sakari varētu būt pieejami jau pēc 5-10 gadiem. Šim mērķim papildus iedalītās joslas kā Latvijā, tā kaimiņvalstīs tiek lietotas citiem sakaru veidiem, piemēram, televīzijas apraidei, fiksētajām platjoslas sistēmām, gaisa kuģniecības radionavigācijas sistēmām lidmašīnu satiksmes nodrošināšanai.
VAS “Elektroniskie sakari” speciālisti ir uzsākuši sakaru sistēmu savstarpējās saderības pētījumus, kā arī uzrunājuši kaimiņvalstis, lai vienotos par frekvenču lietošanas tehniskajiem nosacījumiem ar mērķi nākotnē nodrošināt šo frekvenču joslu pieejamību arī mobilajiem sakariem.
Latvijā piektās paaudzes (5G) mobilo sakaru sistēmām paredzētā 700 MHz josla pašlaik tiek izmantota zemes televīzijas apraidei.
Lai izmaiņas neatstātu negatīvu iespaidu uz televīzijas programmu skaitu, tiek domāts par televīzijas frekvenču pārplānošanu.
- Vēl svarīgi, lai risinājumi, kas skar iedzīvotājus, būtu iekļaujoši un nepieciešamības gadījumā iedzīvotājiem tiktu nodrošināts atbalsts to izmantošanā.
Piemēram, pakāpeniska valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru tīkla izveide apliecina mērķtiecīgu rezultātu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas virzītajai politikai – paaugstināt ikvienas pašvaldības iedzīvotāju dzīves kvalitāti un pilnveidot publiskās pārvades efektivitāti, nodrošinot iedzīvotājiem un uzņēmējiem iespēju saņemt klātienē savā dzīves vietā vairāku valsts iestāžu un pašvaldību sniegtos pakalpojumus un konsultācijas par e-pakalpojumu izmantošanas iespējām.
2015.gada laikā kopīgi esam izveidojuši 56 klientu apkalpošanas centrus novadu nozīmes pašvaldībās. Šogad darbu uzsāks 3 centri reģionālās nozīmes pašvaldībās, bet līdz 2018.gada nogalei tiek plānots izveidot atlikušos centrus 33 novadu pašvaldībās un 5 centrus reģionālās nozīmes pašvaldībās.
Viena no būtiskajām šo Klientu apkalpošanas centru lomām ir ne tikai sniegt pakalpojumus klātienē, bet nodrošināt konsultācijas un sniegt praktisku atbalstu valsts un pašvaldību e-pakalpojumu izmantošanā.
Es teiktu, ka gudrā nākotne ar mūsu ministrijas atbalstu jau pamazām kļūst par šodienu.
Paldies par uzmanību!