Personas apliecības (eID karte) kā obligāts personu apliecinošs dokuments un identifikācijas rīks 

No 2023. gada  1. maija personas apliecība (eID karte) būs obligāts personu apliecinošs dokuments Latvijas pilsonim un nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu.  

Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā nosaka, ka Latvijas iedzīvotāji, kuriem personu apliecinošu dokumentu derīguma termiņš ir beidzies no 2020.gada 1.marta, varēs izmantot šos dokumentus savu pamattiesību īstenošanai valsts iekšienē vēl līdz pat 2023.gada 30.aprīlim. Tādējādi minētajā laika periodā cilvēki ar dokumentiem, kuriem derīguma termiņš beidzies ne senāk kā 2020.gada 1.martā, varēs, piemēram, saņemt pakalpojumus veselības, labklājības, sociālajā, izglītības, tiesību aizsardzības jomā, kā arī piedalīties Saeimas vēlēšanās. 
(Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā)

eID karte ir personu apliecinošs dokuments jeb elektroniskās identifikācijas rīks pakalpojumu saņemšanai digitālā un fiziskā vidē. eID karte 2023. gadā kļūs par universālu atslēgu piekļuvei valsts pārvaldes un privātā sektora pakalpojumiem, kas ļauj attālināti nokārtot formalitātes, parakstīt līgumus, pārvaldīt savas finanses, apmaksāt rēķinus internetbankā, izmantot savu oficiālo elektronisko adresi portālā Latvija.lv, kā arī digitāli apliecināt identitāti, saņemot klātienes pakalpojumus, piemēram, sabiedriskajā transportā. Ņemot vērā, ka daudzi valsts un privātā sektora pakalpojumi ir ērti pieejami digitāli, tad ir jānodrošina iedzīvotājiem iespēja tiem brīvi piekļūt – ar drošu digitālo risinājumu - eID kartes palīdzību. 

Valstij jānodrošina, ka personai tiek radīti labvēlīgi un pieejami apstākļi saņemot vai piekļūstot jebkuram no valstī sniegtajiem elektroniskajiem pakalpojumiem, vienlaikus nodrošinot iespēju attālināti veikt dokumentu apriti elektroniskā vidē. Situācijā, kad eID kartes iegāde tiek atstāta kā brīvprātīga, tiek radīti priekšnosacījumi neviendabīgai sabiedrības digitālās telpas attīstībai, tai skaitā tiek ievērojami apgrūtināta valsts digitālās drošības risku pārvadlība. Papildus jānorāda, ka banku piedāvātā identifikācija valsts pakalpojumu saņemšanai nav atbalstāma kā ilglaicīga un garantējama prakse. 

Ieguvumi:  

  1. Lai personas neatkarīgi no tās atrašanās vietas garantēti varētu īstenot savas tiesības bez papildu administratīvā sloga sev ērtā, ātrā un efektīvā veidā saņemt jebkuru no valsts nodrošinātiem elektroniskiem pakalpojumiem, kā arī lai nodrošinātu atdevi no informācijas komunikācijas tehnoloģiju un e-pārvaldes attīstībā ieguldītajiem līdzekļiem un veicinātu tālāku uz iedzīvotājiem vērstu e-pārvaldes attīstību. 

  1. Tiesiskā noteiktība un paļāvība par eID kartes kā vienota un personai nodrošināta vispārpieejama identifikācijas līdzekļa esamību ļautu arī uzņēmējiem racionālāk un efektīvāk attīstīt savus elektroniskos pakalpojumus, tādējādi gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējdarbības veicējiem paplašinot eID kartes lietojamības iespējas un samazinātu elektroniskās identifikācijas sistēmas sadrumstalotību kopumā. 

  1. Nodrošināta droša piekļuve valsts elektroniskajiem pakalpojumiem un radīti veicinoši apstākļi digitālā vienotā tirgus izveidei:  

  1. personām ir pieejams vispārpieejams identifikācijas līdzeklis, kas tehniski un organizatoriski atbilst augstākajām drošības prasībām, ko izvirzījusi valsts un ir saskaņā ar Regulu; 

  1. personai tiek nodrošināta iespēja saņemt citu Eiropas Savienības dalībvalstu elektroniskos pakalpojumus; 

  1. netiek ierobežotas iespējas personai izmantot tai noteiktās tiesības elektroniskā vidē, valsts nodrošina tiesisko noteiktību un paļāvību personām izmantot eID karti kā identifikācijas līdzekli jebkura publiskās pārvaldes elektroniskā pakalpojuma saņemšanai; 

  1. eID karte kļūst par vispārpieejamu līdzekli, ko juridiskas personas var izmantot, lai nodrošinātu savu uzņēmējdarbības ietvaros piedāvāto elektronisko pakalpojumu pieejamību. 

  1. Iespēja tiešsaistē noformēt vai atjaunot citus elektroniskās identifikācijas rīkus (piem., eParaksts moblile) bez fiziskas šo rīku noformēšaas vietas apmeklējuma klātienē, kas svarīgi brīdī, kad attiecīgais ID rīks kļūst nepieejams, piem., sabojājas viedtļrunis, kurā uzstadīta attiecīga lietotne 

  1. Iespēja bez maksas aktivizēt pienākošos braukšanas maksas atvieglojumus savā eID kartē. Jauno funkcionalitāti eID kartē līdz 31.decembrim bez maksas iespējams papildināt jebkurā VPVKAC – adrešu saraksts pieejams šeit

Nosakot eID karti par obligātu personu apliecinošu dokumentu, netiek aizliegti vai ierobežoti citi autentifikācijas un identifikācijas rīki, tajā skaitā banku identifikācijas rīki. Tiek noteikta viena valsts garantēta identifikācijas rīka pieejamība, neatkarīgi no citu identifikācijas pakalpojumu sniedzēju piedāvātiem alternatīviem identifikācijas rīku pakalpojumiem. 

Zemāk minētajām personu grupām ir noteikts garāk pārejas periods - līdz 2030. gadam, kad jānokārto eID kartes saņemšana: 

  • saņem pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, kas ir reģistrētas sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā; 

  • izstājies no sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētām ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām, lai saņemtu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus dzīvesvietā; 

  • saņem sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētas grupu mājas pakalpojumus; 

  • atzīts par I grupas invalīdu; 

  • sasniedzis likumā "Par valsts pensijām" vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu; 

  • politiski represēts. 

Līdz 2024. gada 31. decembrim: 

  • sniedzis ziņas par savu dzīvesvietu ārvalstī Iedzīvotāju reģistra likumā noteiktajā kartībā. 

 Tiks atzīti par derīgiem abi personu apliecinošo dokumentu veidi – personas apliecība un pase. Tas nozīmē, ka persona pasi arī turpmāk varēs brīvi izmantot savas identitātes apliecināšanai klātienē, piemēram, bankās, valsts pārvaldes iestādēs, ārstniecības iestādēs u. tml. Bet pasi var saņemt tikai tad, ja vienlaikus tiek saņemta arī personas apliecība. Tajā pašā laikā ir tiesības saņemt tikai personas apliecību, piemēram, gadījumos, kad personai pase kā ceļošanas dokuments nav vajadzīga. 

Regulējums nenosaka sankcijas par eiD kartes neizņemšanu, tomēr jāņem vērā, ka neesot atbilstošam elektroniskās identifikācijas līdzeklim atsevišķi pakalpojumu pieejamība var būt ierobežota. Piemēram, Oficiālās elektroniskās adreses, e-lietas portāla, e-veselības  izmantošanai no nākamā gada 1. janvāra būs nepieciešama kāds no kvalificētajiem identifikācijas līdzekļiem (eID karte vai  eParaksts moblie lietotne). Savukārt Oficiālās elektroniskās adreses izmantošana visām juridiskajām personām (biedrībām, uzņēmumiem) no 01.01.2023. ir obligāta.  

Papildinformācija: 

eID karti iespējams saņemt klātienē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) teritoriālajās nodaļās vai Latvijas Republikas pārstāvniecībās ārzemēs

Ja iedzīvotājiem nepieciešama palīdzība vai atbalsts, lai izmantotu eID kartes funkcionalitāti, vai rodas jautājumi par tās iespējām, aicinām vērsties eparaksts.lv, iepazīties ar atbildēm uz biežāk uzdotajiem jautājumiem vai meklēt palīdzību kādā no 140 Valsts un pašvaldību vienotajiem klientu apkalpošanas centriem 35 pašvaldībās. 

eID
Darbagalds ar datoru
Vīrietis ar mobilo telefonu rokās
Dators_sieviete