2022. gada 19. janvārī, Rīga – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (A/P!), piedaloties diskusijā par Rīgas metropoles izaicinājumiem, uzsver, ka, izmantojot integrētu pieeju un kompleksus risinājumus, iesaistītajām pusēm jāsadarbojas arvien ciešāk, lai panāktu saskaņotu un koordinētu reģiona attīstību.
Ministrs Plešs: “Vairāk nekā puse no galvaspilsētai piegulošo pašvaldību iedzīvotājiem strādā Rīgā, un līdz ar to ir novērojama augsta ikdienas migrācija. Tas Rīgas plānošanas reģionam uzliek papildu pienākumu risināt kopīgus jautājumus, kas skar iedzīvotājus visā Pierīgas teritorijā, turklāt jau ir izveidoti priekšnoteikumi, lai vienotā saimnieciskā telpā pieņemtu reģionam stratēģiskus lēmumus; tostarp tādus, kas prasa visu reģiona pašvaldību finansiālu līdzdalību. Lai risinātu šos kopīgos izaicinājumus un uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti, svarīgi īstenot ciešu sadarbību starp dažādām iesaistītajām pusēm – starp nozaru ministrijām, plānošanas reģioniem un Pierīgas pašvaldībām.”
Ministrs atzīmē, ka līdzās citām Baltijas jūras reģiona un Ziemeļeiropas metropolēm Rīgas reģionam jāspēj pozicionēties un konkurēt arī starptautiskā mērogā, iekļaujoties starptautiskajos izglītības, zinātnes un inovācijas tīklos, veicinot uzņēmējdarbības vides attīstību, kā arī kombinējot privāto un publisko resursu efektīvu izmantošanu.
Pamatojoties uz starptautisko pieredzi, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ieskatā arī Latvijā atsevišķu Rīgas aglomerācijas jautājumu risināšanai varētu tikt izveidotas kapitālsabiedrības, piemēram, sabiedriskā transporta un mobilitātes jautājumos, komunālo pakalpojumu, tai skaitā ūdenssaimniecības jomā. Šāda pārvaldības modeļa iedzīvināšana kā vadošajam partnerim būtu jābūt Rīgas pilsētas pašvaldībai, savukārt dalībnieki būtu tās pašvaldības, ar kurām konkrētajā jautājumā nepieciešama visciešākā sinerģija, atbalstot ar daļu no saviem budžeta līdzekļiem.
Jau šobrīd ir radīta virkne priekšnoteikumu veiksmīgai jautājumu risināšanai Rīgas metropoles areāla attīstībai – pārskatītas robežas, izveidota reģionālo projektu un funkcionālo teritoriju pieeja Eiropas Savienības fondu līdzekļiem 2021.-2027. gadam. Tā, piemēram, VARAM plānotais atbalsts reģionālās attīstības jomā minētajā periodā sastāda gandrīz 286 milj. EUR, savukārt no Atveseļošanās fonda līdzekļiem līdz 2027. gadam Rīgas metropolei būs pieejami 295 milj. EUR transporta infrastruktūrai virzībā uz klimatneitralitāti.
Ministrs diskusijā akcentē, ka VARAM reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam ir noteikti vairāki atbalsta virzieni metropoles reģiona attīstībai, tajā skaitā paredzot rīcības uzņēmējdarbības vides attīstībai, it īpaši inovatīvu risinājumu ieviešanai un testēšanai; kā arī pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai atbilstoši demogrāfijas tendencēm, tostarp pirmsskolas izglītības iestāžu pieejamības veicināšanai. Tāpat atbalsta virziens noteikts mobilitātes uzlabošanai Rīgas metropoles areālā, veicinot galvaspilsētas sasniedzamību no reģioniem un Pierīgas pašvaldībām. Vienlaikus VARAM ir atvērta arī citiem priekšlikumiem normatīvā regulējuma vai finanšu plānošanas pilnveidošanai, kas uzlabotu pašvaldību sadarbību.
Neskatoties uz to, ka Rīgas pilsēta un tās apkārtējās pašvaldības ir Latvijas ekonomikas centrs, ministrs uzsver, ka, lai galvaspilsēta un piegulošās teritorijas sasniegtu izvirzītos attīstības mērķus, līdz 2027. gadam Rīgai gudri jāizmanto dotās iespējas; it īpaši starptautiskās konkurētspējas celšanai.
Jāatzīmē, ka VARAM ir iepazinusies ar Eiropas teritoriālās attīstības un kohēzijas novērošanas tīkla (ESPON) pētījuma "METRO – Kohēzijas politikas loma un nākotnes perspektīvas metropoles areālu un pilsētu plānošanā" rezultātiem, un ministrija kopumā atbalsta sniegtās rekomendācijas. Ministrijas piekrīt, ka pārvaldības mehānismam ir būtiska nozīme izaicinājumu, prioritāšu un atbalsta koordinēšanā un savstarpējās sadarbības veicināšanā. Vienlaikus, ņemot vērā iepriekš minēto, iniciatīvai ir jābūt no pašu pašvaldību vidus.
Tāpat jāuzsver, ka Rīgas metropoles areālam jākonkurē ar citām Baltijas reģiona metropolēm, nevis citiem Latvijas reģioniem. Tas sasniedzams, ja pašvaldības nāks klajā ar kvalitatīviem projektiem, kas stiprinātu starptautisko konkurētspēju, saskaņā ar reģiona un pašvaldību attīstības programmām.
Lai risinātu kopējās problēmas, kas saistītas ar Rīgas metropoles areāla un citu nacionālas nozīmes teritoriju attīstību, pētījuma ietvaros tiek rekomendēti īpaši finansēšanas instrumenti, un VARAM arī šogad turpina valsts aizdevumu un mērķdotāciju programmu, ko sekmīgi izmantojusi virkne Latvijas pašvaldību, turklāt Rīgas pilsēta līdz šim bijis lielākais saņēmējs – augstas gatavības projektos 50% un aizdevumu programmā ap 30% no visa 2021. gadā piešķirtās atbalsta summas.
Informāciju sagatavoja:
Miks Strazdiņš
Ministra padomnieks komunikācijas jautājumos
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Tālr. 67026430, 20121021
e-pasts: miks.strazdins@varam.gov.lv
www.varam.gov.lv