Rīga, 2021.gada 3.martā – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sadarbībā ar Baltijas Vides Forumu (BEF) un Baltijas jūras valstu telpiskās plānošanas iniciatīvas (VASAB) sekretariātu 3.martā rīkoja starptautisku Capacity4MSP* projekta tiešsaistes seminārs “Sauszemes un jūras mijiedarbības novērtēšana ceļā uz Zilo ekonomiku Baltijas jūras reģionā” (Tackling land-sea interactions on the way towards Blue Growth in the Baltic Sea Region”). Seminārā vairāki publiskās pārvaldes, plānošanas un zinātnisko institūciju eksperti no Baltijas jūras reģiona valstīm dalījās pieredzē un apsprieda iespējas veicināt Zilo izaugsmi jūrā un piekrastē ar daudzlīmeņu pārvaldības pieeju.
Seminārs pulcēja ap 70 publiskās pārvaldes, plānošanas un zinātnisko institūciju ekspertus no Baltijas jūras reģiona valstīm. Semināra pirmajā daļā vairāki runātāji sniedza ieskatu atšķirībās starp sauszemes un jūras ainavu elementiem, pārvaldības jurisdikcijām un robežām un to mijiedarbībā, ar ko cieši saistās jūras plānošana. Sauszemes-jūras mijiedarbību sarežģītības kontekstā, tika ieskicēti vienotās daudzlīmeņu pārvaldības programmas Baltijas jūras reģionam pamatprincipus, kas nākotnē varētu dalībvalstīm palīdzēt organizēt mijiedarbību pārvaldību. Balstoties uz Vācijas pieredzi papildus tika ilustrēta vajadzība pēc inovācijām sauszemes-jūras plānošanā. Eksperti no Polijas un Gēteborgas reģiona Zviedrijā dalījās savā attiecīgajā vietējā pieredzē ar Zilās ekonomikas sektoru apzināšanu, mērīšanu un kartēšanu. Pirmo darbsemināra daļu noslēdza prezentācija par jūras un piekrastes neizmērāmo daļu – kultūras mantojumu, ainavu un to saistību ar kopienas identitāti.
Izmantojot interaktīvu platformas, seminārā tika veicināta dalībnieku aktīvāka iesaiste, ļaujot izteikt viedokli, ģenerēt idejas, kā arī uzdot jautājumus.
Semināra otrajā daļā tika runāts par atkrastes vēja enerģiju un piekrastes kopienām. Tika prezentēts pārskats par Kopenhāgenas Middelgrunden vēja parka plānošanas vēsturi – nonākšanā pie kompromisa ar vietējiem iedzīvotājiem, rentabilitātē un iespējās enerģijas sektora funkcionalitāti papildināt ar tūrisma piesaisti unikālajā parkā. Sesiju papildināja ieskats Somijas Satakuntas reģiona vēja parku plānošanas procesos, kas stimulēja diskusiju par to, kā veiksmīgi piedāvāt vēja parku ideju sabiedrībai, kā tos novietot, kādas jaudas būtu sasniedzamas un kā atsvērt parku ietekmi uz ainavām un jūras ekosistēmu. Tāpat notika viedokļu apmaiņa par piekrastes vidi un tūrismu. Tika apskatīta pludmales tūrisma un ūdenssporta radītā slodze attiecīgi Latvijā un Fehmarnas salā Vācijā. Prezentācijas un diskusija fokusējās uz jautājumiem par piekrastei piemērotas infrastruktūras plānošanu, regulāri novērojamajiem dabas rādītājiem (piemēram, piesārņojums un izmaiņas veģetācijā), tūrisma industrijas sezonalitāti, tūrisma kapacitātes definēšanu un regulēšanu, kā arī izmaiņām sfērā sakarā ar globālo COVID-19 pandēmiju.
Savukārt semināra noslēgumā tika aplūkota piekrastes un jūras kultūras mantojumu un piekrastes kopienu identitāte caur Igaunijas un Polijas pieredzi tika runāts gan par taustāmo kultūras mantojumu (kuģu vrakiem, vēsturiskām ainavām, piekrastes apbūvi), tā nozīmi vietējo dzīvē, tūrisma industrijā, gan arī netaustāmo mantojumu (zvejas tradīcijām, amatniecību, folkloru un paražām) un iespējām visa veida mantojumu iemūžināt ar tehnoloģiju palīdzību, iekļaut izglītības programmās un turpināt to sekmīgi kopt veicinot sabiedrības vides apziņu par spīti izmaiņām dabā un ekonomikā.
Semināra Programma ir šeit
*Seminārs tiek īstenots INTERREG Baltijas jūras reģiona transnacionālās programmas projekta “Jūras telpiskajā plānošana iesaistīto pušu un lēmumu pieņēmēju kapacitātes stiprināšana – Capacity4MSP” ietvaros.
Detalizēts pārskats par darbsemināra saturu tiks sagatavots un būs pieejams šeit