Preses relīzes Vides aizsardzība
Plaukstošs augs

Šonedēļ pēc garām diskusijām Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija pieņēma provizorisko vienošanos par Eiropas Klimata likumu. Tajā ietvertie ambiciozie mērķi, t.sk. klimatneitralitātes mērķis, jau ir atspoguļoti Latvijas klimata politikas plānošanas dokumentos. Klimatneitralitātes mērķi plānots iekļaut arī topošajā Latvijas nacionālajā klimata likumā – apliecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).  

Ministrs Artūrs Toms Plešs uzsver: “Panāktā vienošanās par Eiropas Klimata likumu, kas nosaka pāreju uz klimatneitralitāti līdz 2050.gadam, ir signāls gan iedzīvotājiem, gan investoriem un uzņēmējiem par tās neatgriezeniskumu. Eiropas Savienība ir apliecinājusi savu rīcībspēju noteikt ambiciozos mērķus ne vien plānos un stratēģijās, bet nostiprināt tos arī juridiski saistošā regulējumā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija no savas puses apliecina gatavību rīkoties, lai līdz 2050. gadam samazinātu Latvijas radīto siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz  absolūtam minimumam un atlikušās emisijas kompensētu ar piesaisti. Nozīmīgus soļus, rūpējoties par klimatu un apkārtējo vidi, Latvijas iedzīvotāji sajutīs jau pavisam drīz - iegādei nebūs pieejamas vairākas vienreiz lietojamās plastmasas preces, pieejamas vairākas plastmasu saturošas vienreizlietojamās preces, no nākamā gada darboties sāks depozīta sistēma, kā arī gaidāmi uzlabojumi nolietoto riepu un arī atkritumu apsaimniekošanas jomās.” 

Attiecībā uz īsāka termiņa mērķiem Eiropas Savienības pārstāvji vienojās līdz 2030.gadam samazināt neto slitumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz  55%, salīdzinājumā ar 1990.gada līmeni. Saskaņā ar panākto provizorisko vienošanos, lai stiprinātu zinātnes lomu, Eiropas Vides aģentūras paspārnē tiks izveidota neatkarīga zinātniskā padome. Tāpat tika panākta vienošanās par citiem būtiskiem elementiem, piemēram, indikatīvu un informatīvos nolūkos izmantojamu Eiropas Savienības līmeņa siltumnīcefekta gāzu emisiju budžetu. Savukārt, attiecībā uz fosilo energoresursu subsīdiju pārtraukšanu Eiropas Komisija izstrādās metodiku, kādā ziņot par pakāpenisku atteikšanos no fosilo energoresursu subsīdijām. Tā kā izvirzīto mērķu sasniegšana prasīs vērienīgu rīcību visos tautsaimniecības sektoros, līdz šī gada jūnijam Eiropas Komisija pārskatīs galvenos klimata un enerģētikas tiesību aktus, ņemot vērā kāpinātās klimata politikas ambīcijas un Eiropas Klimata likumu. 

Līdz šim Latvijas valdība nacionālā mērogā jau ir apstiprinājusi  Latvijas stratēģiju klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam, Latvijas Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021. – 2030. gadam, kā arī  Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu līdz 2030. gadam.  Lai nodrošinātu kvalitatīvu pamatu Latvijas klimata politikas turpmākai attīstīšanai, papildus šīm aktivitātēm VARAM jau šobrīd ir uzsākusi darbu pie Latvijas Klimata likuma, tādējādi nospraustos mērķus iedzīvinot vienotā nacionāla mēroga regulējumā.