Publicēts: 19.03.2020.
“Land-Sea-Act” jeb „Sauszemes – jūras resursu sasaiste Zilās Izaugsmes sekmēšanai piekrastē” (Nr. #R098)
Projekts “Land-Sea-Act” tiecas tuvināt piekrastes pārvaldībā un plānošanā iesaistītās puses (mērķgrupas), lai rakstu risinājumus jūras plānošanai un jūru saistītās ekonomikas jeb “zilās” ekonomikas izaugsmes izaicinājumiem un izstrādātu Zilās izaugsmes un
INTERREG Central Baltic - Projekts "Piekraste mums" (Coast4us)
Projekta mērķis ir attīstīt jaunu, inovatīvu, visaptverošu un vietējās vajadzībās balstītu plānošanas pieeju jūras un piekrastes teritoriju attīstībai Somijā, Latvijā, Zviedrijā un Igaunijā. Projektā piedalās pašvaldības, universitātes, publiskās pārvald
Pētījumu un projektu rezultāti
Projekta pieteikuma sagatavošanas (Seed money) projekts #S019 “Land-Sea-Act - Zili-zaļās infrastruktūras un ekosistēmas pakalpojumu pieeja, plānojot jūras un sauszemes mijiedarbību Baltijas jūras reģionā”
KALME - Klimats, Adaptācija, Līdzsvars, Mainība, Ekosistēmas – valsts pētījumu programma par Klimata maiņas ietekmi uz Latvijas ūdeņu vidi. Programmas ietvaros laikā no 2006. – 2009.gadam vairāk kā Latvijas 90 zinātnieki pētīja klimata izmaiņu ietekmi uz Latvijas ezeriem, upēm, Baltijas jūru un tās piekrasti, izstrādāja zinātniski pamatotus ieteikumus adaptācijai un klimata maiņas seku mazināšanai.
Kopumā programmu veido 10 darba paketes, no kurām 4.darba paketē ir iekļauti pētījumi par krasta eroziju Dr.hab.geogr. Gunta Eberharda vadībā, izpildē piedaloties LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes zinātniekiem.
Programmas 4.darba paketes ietvaros ir izveidots Latvijas jūras krasta procesu atlants, kas raksturo krasta procesus 20. un 21.gadsimtā.
KALME ietvaros tika apkopota Informācija par erozijai pakļautajiem jūras krastiem, kur uzskaitīti apdraudētie krasta joslā esošie saimnieciskie, kultūrvēsturiskie u.c. objekti, kā arī tuvāko 30 – 50 gadu laikā iespējami apdraudētie objekti.
Piekrastes apbūves vadlīnijas ar mērķi atjaunot un attīstīt vienotu piekrastes vizuāli emocionālo tēlu, ievērtējot reģionālās un lokālās teritoriju īpatnības 2011.gadā ir izstrādājusi Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku Ceļotājs”.
Vadlīnijas ir domātas zemes īpašniekiem, iedzīvotājiem un uzņēmējiem, visiem būvniecības procesa dalībniekiem un piekrastes pašvaldībām, kuri plāno un īsteno piekrastes apbūvi, saskaņojot tradicionālās un mūsdienu vērtības. Tās apraksta vispārējus apbūves principus Latvijas Baltijas jūras piekrastē, katrā no vēsturiskās apbūves pārskata sadaļām īsi raksturojot reģionālās atšķirības, īpatnības apbūvei Vidzemē, Ziemeļkurzemē un Dienvidkurzemē.
Vadlīnijas var izmantot kā pamatu, lai detalizēti izstrādātu konkrētas teritorijas apbūves noteikumus, saskaņā ar teritorijas plānojumu, vēsturisko izpēti vai citiem pieejamiem dokumentiem teritorijā.
Velotūrisma praktiķa un pakalpojumu sniedzēja rokasgrāmata ir domāta kā praktisks padomdevējs tiem, kuri jau sniedz vai nākotnē tikai plāno sniegt ar velotūrismu saistītus pakalpojumus, vai arī veido savas teritorijas (tuvākās apkārtnes, pagasta, aizsargājamas dabas teritorijas, novada, reģiona) velotūrisma piedāvājumu.
Rokasgrāmatā ietvertas tēmas, kas atbilst pašvaldību un reģionālās plānošanas institūciju līmenim. Tādēļ to var izmantot arī pašvaldību un tūrisma informācijas centru (TIC) darbinieki, dažādu reģionālo plānošanas institūciju darbinieki, kā arī NVO pārstāvji – tūrisma asociācijas un biedrības, kas savā teritorijā plāno attīstīt ar velotūrismu saistītās jomas un pakalpojumus.
Rokasgrāmatu Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta „Ar velo pa Vidzemi un Dienvidigauniju” ietvaros izveidojusi Vidzemes Tūrisma asociācija.
Vadlīnijas erozijas seku mazināšanai ir izstrādātas Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projektā „Piekrastes un jūras plānošana Pērnavas līcī Igaunijā un Latvijas piekrastes pašvaldībās”. Metodiskā materiāla izstrādātājs ir Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte. Vadlīniju virsmērķis ir sniegt teorētisku un praktisku atbalstu piekrastes pašvaldībām un zemes īpašniekiem lēmumu pieņemšanā, teritorijas apsaimniekošanā un attīstības plānošanā, lai mazinātu jūras krasta erozijas seku ietekmi Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē. Vadlīniju kopsavilkums un plašāka informācija pieejama šeit.
Metodika par jūras un sauszemes funkcionālās sasaistes nodrošināšanu izstrādāta projektā „Piekrastes un jūras plānošana Pērnavas līcī Igaunijā un Latvijas piekrastes pašvaldībās” ietvaros un metodikas mērķis ir veicināt ilgtspējīgu sauszemes un jūras telpiskās plānošanas savstarpējo sasaisti un sniegt metodiskos ieteikumus nacionālās telpiskās plānošanas politikas pilnveidošanai. Metodika nav juridiski saistošs dokuments, bet ir paredzēta kā darba materiāls, kas turpmāk izmantojams kā sava veida vadlīnijas jūras un piekrastes teritoriju sekmīgai attīstības plānošanai.
Eiro Velo 13 velomaršruts piekrastē
Euro Velo 13 Iron Curtain Trail jeb Eiro Velo 13 Dzelzs priekškara maršruta izveides mērķis bija jauna Eiro Velo maršruta izveide „Dzelzs priekškara” robežu teritorijās, tajā skaitā Latvijas piekrastē. Eiro Velo 13 velomaršruts Latvijā vijas gar Latvijas piekrasti sākot no Igaunijas robežas līdz Lietuvas robežai, taču kopumā tas šķērso 20 Eiropas valstis vairāk kā 10 000 km garumā. Projekta īstenošanas laikā līdz 2012.gadam, konsultējoties ar visu Latvijas piekrastē iesaistīto pašvaldību speciālistiem, tūrisma profesionāļiem un uzņēmējiem tika apzināts jaunais maršruts, kā arī esošā un nepieciešamā infrastruktūra un finansējums tā attīstībai. Sīkāka informācija par šo projektu pieejama šeit.
Centrālās Baltijas programmas INTERREG IV A projekts „Velomaršrutu tīkla attīstība un uzlabošana Centrālbaltijas teritorijā" (CentralBalticCycling), kas noslēdzās 2014. gada aprīlī, bija turpinājums Eiro Velo 13 un citu velomaršrutus tīkla attīstībai, veicot detalizētāku izpēti Vidzemes piekrastes daļā un dodot iespēju tūristiem un vietējiem iedzīvotājiem izmantot jaunas velotūrisma iespējas. Sīkāka informācija par CentralBalticCycling projektu pieejama šeit.